Asinszāle, divšķautņu

Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs asinszāļu dzimtas (Hipericaceae) lakst­augs. Līdz 60 cm augsts. Stublājs divšķautņains, zaļš, reizēm brūngans, augš­daļā zarains. Lapas pretējas, veselas, vienkāršas, 0,9-3 cm garas, 0,3-1,5 cm platas, ovālas, sēdošas, ar daudziem tumšiem punktveida dziedzeriem. Ziedi dzelteni ar melniem punktiņiem, sakār­toti vairogveida skarās. Zied jūlijā un augusta sākumā. Auglis -pogaļa.

Aug sausās pļavās, mežmalās, mežos, ceļmalas. Augs bieži sasto­pams visā Latvijā.

Izmanto
Ārstniecībā izmanto lakstus, kuri ievākti auga ziedēšanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs

Asinszāles laksti satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, saponīnus, rūgtvielas, miecvielas, vitamīnus - C, PP, P, B 3, karotīnu, holīnu un citus savienojumus. Svaigam augam ir fitoncīdu aktivitāte.

Iedarbība
Asinszāles preparātiem piemīt pretiekaisuma, nomierinoša, ipii/molītiska, sāpes mazinoša, antiseptiska, brūces dziedinoša, urindzenoša, žultsdzenoša iedarbība. Tie veicina ēstgribu, normalizē kuņģa un zarnu darbību, normalizē kapilāru caurlaidību un uzlabo venozo asinsriti, palielina diurēzi, mazina tūsku, Tiem piemīt antibakteriāla aktivitāte, un tie iznīcinoši iedarbojas uz stafilokokiem un grampozitīvām baktērijām.

Asinszāles preparātus lieto aknu un žultspūsļa iekaisuma ārstē­šanā, tie novērš žults aizturi žultspūslī, aizkavē žultsakmeņu veido­šanos un gāzu uzkrāšanos zarnās. Tos lieto podagras un nieru slimību ārstēšanā, un tie nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tautā asinszāli sauc par ārstniecības augu 99 slimībām, un tautas medicīnā to jau daudzus gadsimtus lieto arī pret sliktu garastāvokli un trauksmi. Vācu bioķīmiķu pētījumi ir pierādījuši, ka depresijas ārstēšanā asinszāles preparāti ir ne mazāk efektīvi kā plaši pazīstamie antidepresanti, turklāt augam ir daudz mazāk blakusparādību.

Rūpnieciski ražo ziedes un aerosolus, kurus lieto augoņu, brūču un čūlu ārstēšanai.

Iekšķīga lietošana

• Aknu un žultsceļu slimības. 
• Depresija.
• Hipotonija.
• Neirozes.  Nieru un urīnceļu slimības. 
• Stress. 
• Urīnceļu akmeņi.

Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz

1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un pa­pildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

• Ateroskleroze. 

Asinszāles laksti, kumelītes un kaķpēdiņas ziedi un bērza pumpu­ri - no katra 100 g. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti mai­sījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei

2 reizes dienā: no rīta - tukšā dūšā, vakarā - pirms gulētiešanas. Var pievienot medu pēc garšas. Uzlējumu lieto katru dienu, līdz saga­tavotais maisījums izbeidzas. Ārstēšanās kursu drīkst atkārtot tikai pēc 5 gadiem. (Uzlējums tīra asinsvadus no nogulsnējumiem, novērš galvas reiboņus un uzlabo vielmaiņas procesus.)

• Caureja
• Podagra.

 Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz I glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpu­mam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

•  Gastrīts ar pazeminātu skābes daudzumu kuņģa sulā. 

Asinszāles laksti, kumelītes ziedi un ceļtekas lapas - no katra pa 1 daļai; pelašķu laksti - 1/2 daļa. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam  Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis.

• Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

 Lieto asinszāles izvilkumu eļļā pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas. Lietošanas laikā jāievēro diēta.

Mājas apstākļos eļļu var pagatavot šādi: ņem 1 daļu sasmalcinātu auga lakstu ar ziedošām galotnītēm, aplej ar 2 daļām augu eļļas (labāk izmantot olīveļļu) un ļauj ievilkties 3 nedēļas saules gaismā, periodiski sakratot. Pēc tam eļļu izkāš un uzglabā tumšā, vēsā vietā.
 Asinszāles, čemuru augstiņa un dumbrāju zaķpēdiņas lak­sti, kumelītes ziedi un piparmētras lapas vienādās daļās. Ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 2 reizes dienā -no rīta un vakarā - 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis, pēc 10 dienu pārtraukuma ārstēšanās kursu var atkārtot.

• Miega traucējumi.

 Asinszāles, raudenes un piparmētras laksti vienādās daļās. Uzlē­juma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei pirms gulētiešanas.

• Saaukstēšanās un akūtas vīrusu infekcijas slimības. 

Asinszāles un raudenes laksti, vīgriezes ziedi un pīlādža ogas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā. Var pievienot medu pēc garšas.

• Urīnpūšļa iekaisums. 

Asinszāles laksti, melnā plūškoka ziedi un brūkleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildi­na ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā.

• Urīna nesaturēšana.

Asinszāles un tīruma kosas laksti, brūkleņu un melleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Uzlējumu pagatavo vakarā un pa nakti ļauj ievilkties. No rīta 30 minūtes pirms ēšanas izdzer 1/2 glāzi uzlējuma, atlikušo 1/2 glāzi - vakarā pirms gulētiešanas.

Bietes (parastās, galda)

Galda biešu savvaļas formu vēl tagad var sastapt no Vidusjūras līdz Melnās jūras piekrastei. Jau pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras tās bija kļuvušas par kultūraugu, ko audzēja zemkopji gan senajā Babilonijā, gan Asīrijā un Persijā. Maz pamazām bietes izplatījās arābu zemēs, no turienes nonāca kā Afganistānā un Indijā, tā Grieķijā un Romas impērijā. Eiropā tās īpaši populāras kļuva 17. – 18. gadsimtā, taču tad kultivēja tikai galda un lopbarības bietes, visiem zināmās cukurbietes selekcionēja tikai 19. gadsimtā. Taču jau kopš vissenākajiem laikiem šo dārza augu lietoja ne tikai pārtikā, bet arī dziednieciskos nolūkos.

Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši, persieši zināja bieti kā dārzeni un dziedniecības augu. Bietes kultivēšana sākās vēlāk, 1000 gadus pirms mūsu ēras. Vecākā rakstiskā liecība, kurā ir aprakstītas lapu bietes ir datēts ar 722-711 gadiem pirms mūsu ēras. Eiropā – 500 gadus pirms mūsu ēras uzturā izmantoja tikai biešu lapas, bet Āzijā šajā laikā vairāk cieņā bija saknes. Visos laikos daudzām pasaules tautām bietes bija ārstniecisks produkts. Hipokrāts ir norādījis par bietes izmantošanu dažādu saslimšanu dziedēšanā, pievienojot tās dažādu augu maisījumiem. Visi kosmetologi iesaka dzert biešu sulu lai saglabātu sejas ādas svaigumu. Šī bietes īpašība arī bija zināma jau ļoti sen. Tajos laikos un arī mūsdienās skaistules uzskata, ka biešu sula attīra organismu no šlakām un saglabā kaistu figūras formu, uzmundrina garastāvokli, pastiprina dzīvesprieku. 1747. gadā vācu ķīmiķis biešu sastāvā atklāja saharozi, kā rezultātā bietes sāka izmantot cukura iegūšanai. Tika izveidotas speciālas šķirnes, kuras saturēja palielinātu saharozes daudzumu un bija rentabli izmantot rūpnieciskos nolūkos. Kaut gan jāpiezīmē, ka krietni senāk turki jau mācēja vārīt no bietēm cukura sīrupu. Cukurbietes tika kultivētas jau Napoleona valdīšanas laikā. Bet šī cukura cena bija daudz augstāka par medus cenu. Tāpēc parastā tauta ilgu laiku uzturā cukuru neizmantoja, to pielietoja galvenokārt ārstnieciskos nolūkos.

Bietes ir divgadīgs kultūraugs. Pirmajā gadā bietes saknenis izveido 0,4-0,9 kg masu un lapu rozeti. Ir baltās un sarkanās bietes. Baltajām bietēm piemīt lielākas dziednieciskās īpašības. Savvaļas bietes uzturā ir izmantotas jau ļoti sen. 2-1 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras ir sākta kultivēt lapu šķirņu bietes Vidusjūras zemēs. Mūsu ēras sākumā sāka kultivēt sakņu šķirņu bietes. 16-17 gs. tika radītas galda un lopbarības šķirnes. 18 gs. no lopbarības šķirnēm tika izveidotas šķirnes kuras satur lielu cukura daudzumu.

Saknes miza parasti ir tumši sarkanā krāsā, bet var būt arī oranža, arī mīkstums biežāk ir sarkans ar vairāk vai mazāk izteiktiem baltiem vai gaiši sarkaniem gredzeniem, bet atsevišķām šķirnēm mīkstums ir dzeltens.
Galda biešu saknes forma variē no plakanas, apaļas līdz cilindriskai. Ēģiptes tipam saknes ir plakanas, Bordo – lielas, apaļi koniskas, Detroit – gandrīz apaļas. Atsevišķo šķirņu tipu veido šķirnes ar cilindrisku sakni.
Lapas ir veselas, gan gaiši, gan tumši zaļas, ar vairāk vai mazāk izteikto antociāna krāsojumu. Lapu kāti ir gari, lapas plātne lancetveida vai iegareni olveida, spīdīga.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo ieņemta pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni.
• Svaigas bietes. Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera kaitēm, aterosklerozi, mazasinību. Vēlams pieradināt organismu pie šī produkta, sākumā lietojot pa tējkarotei pie salātiem vai vinegreta.
• Novārījums. 1 kg sarīvētas bietes, vāra 2 litros ūdens, līdz šķidrums sāk kļūt «biezs». Dzer pa 1/2 gl. 5 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto lai šķīdinātu žultsakmeņus.
• Sula. Sulu izmanto par palīglīdzekli, ārstējot kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Dzer pa 1/3 gl. 20 min pirms ēšanas 3 reizes dienā. Lietošanas kūre ilgst 10 dienas 2 – 3 reizes gadā.
• Sula. 3 ēdamk. svaigu biešu un kartupeļu sulu, nedaudz medus. Lieto pret bezmiegu, neirozēm, depresīviem garastāvokļiem un nervu kaitēm ik vakaru stundu pirms gulētiešanas.
• Sula. 1/4 gl. biešu sula, 1/4 gl. burkānu sula, 1/2 gl. ābolu sula un 1 ēdamk. seleriju sula. Šādu dzeramo lieto pusotru mēnesi jeb 6 nedēļas. Dos spēkus un piešķirs sejas ādai svaigumu rudens un ziemas tumšajā periodā.
• Sula. Vienādās devās biešu sula un kāpostu sula palielina darba spējas, samazina holesterīna daudzumu asinīs, neļauj attīstīties audzējiem. Par pēdējiem gan jāsaka, ka novērots – bremzēšana notiek tikai tik ilgi, kamēr lieto bietes.
• Sula. Vienādās daļās biešu, rutku un burkānu sulu un dzer pa 2 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, vielmaiņas traucējumiem, diabēta un spēku izsīkuma.
• Sula. Ir tautas medicīnas receptes, kas iesaka pilināt biešu sulu degunā pret iesnām – 5 – 7 reizes dienā.
• Etiķa uzlējums. Hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā var sarīvēt bietes – piepildīt ar tām glāzi – un pārliet tās ar ēdamkaroti parastā galda etiķa, tad ļauj visam vairākas stundas pastāvēt (dažādos avotos minēts dažāds laiks – no 2 līdz pat 10 stundām). Nospiež šķidrumu un ar to skalo kaklu.
• Komprese. Ja satūkušas rokas vai kājas, tad sarīvē nomizotas bietes un kartupeļus un iegūto masu pieliek pie slimajām vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā patur vismaz minūtes 20.
• Sejas maska. 1 svaigu kartupeļa sulu sajauc ar biešu sulu un kviešu miltiem, līdz iegūst biezam krējumam līdzīgu masu, ko biezā kārtā uztriepj uz sejas un pārklāj ar salveti, kas samitrināta biešu sulā. Masku tur 20 minūtes, tad nomazgā ar vēsu pienu, kam pielieta puse ūdens. Ieteicama ja āda lobās, ir apsaldēta vai iekaisusi.
• Biešu lapu aplikācijas. Vasarā pret galvas sāpēm var izmantot biešu lapas: tās labi saburza ar rokām un pieliek pie pieres – pēc minūtēm 15 nepatīkamās sajūtas galvā pāriet.

DZIEDNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS UN ĶĪMISKAIS SATURS

• Bietes ir bagāts šķiedrvielu un bāzisko minerālvielu avots. Bietēs sevišķi daudz ir kālija, kalcija, magnija, fosfora. Bietēs ir arī dzelzs, cinks, mangāns, kobalts, kas ļoti nepieciešami asinsradei.
• Šis sakņaugs veicina zarnu darbību, tāpēc to iesaka, lai attīrītu organismu no sārņiem un sekmētu vēdera izeju.
• Ar bioloģiski aktīvajām vielām bagātākas ir biešu lapas un lapu kāti.
• Bietes ir ieteicamas nieru un urīpūšļa saslimšanu, hemoroīdu gadījumos.
• Biešu uztura vērtību nosaka vitamīnu saturs saistībā ar kāliju, jodu, dzelzi, olbaltumvielām un šķiedrvielām.
• Joda satura daudzumā bietes paliek iepakaļ tikai jūras kāpostiem, tāpēc ir labs līdzeklis pret aterosklerozi un lieliski uzlabo atmiņu.
• Bietes vitamīnus saglabā līdz pat pavasarim.
• Bietes satur līdz 2% olbatumu, 14,5% cukurus, sāļus – kālija, kalcija, magnija, fosfora.
• Bietes nesatur karotīnu, bet atšķirībā no burkāniem daudz vairāk askorbīnskābi.
• Biešu lapas mūsu senči vienmēr ir uzskatījuši par lietderīgu uztura sastāvdaļu.
• Galda bietes satur 8-15,5% cukuru, nelielu daudzumu organiskās skābes (ābolskābi un skābeņskābi), 25 mg/100 g c vitamīnu, B1, B2, P, PP vitamīnus. Svaigas jaunās biešu lapiņas C vitamīnu satur līdz 50 mg/100 g. 
• Biešu sastāvā ir komponenti kas samazina lukozes līmeni asinīs pēc pārtikas uzņemšanas.
• Biešu škiedrvielas paātrina uztura virzību pa kuņģa – zarnu traktu, kas samazina uzsūkšanās procesus, bet arī paātrina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma.
• Biešu sula samazina kancerogēno vielu aktivitāti. Tautas medicīnā sulu pielieto kā vieglu atslābinošu līdzekli. Lieto kā plaušu un taisnās zarnas vēža profilakses līdzekli.
• Bietes ir ieteicamas cilvēkiem kuriem ir paaugstināts risks miokarda infarkta un insulta attīstībai, jo pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Aronija

Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Krūmu, audzē ari kā krāšņumaugu. Pavairo ar stratificētām sēklām, spraudeņiem un atvasēm. Ziedi balti, čemurveida ziedkopā.

Aronijas jeb melnās pīlādžogas ievāc, kad tās ir pilnīgi nogatavojušās — miza ir blīva, mīkstums melns, sula tumši rubīnsarkana.

Augļi ienākas septembrī, 1-1,5 cm diametrā, melni, sulīgi. Lieto ievārījumam, konservēšanai, vīniem. Tajos ir P (60 mg% ), C (10— 15 mg% ) un PP vit., B grupas vit., karotīns, cukuri, organiskas skābes, miecvielas, mikroelementi u.c.

Svaigus var uzglabāt 30—45 dienas.
Kā liecina zinātniskie pētījumi, aroniju sula paplašina asinsvadus un pazemina arteriālo asinsspiedienu. Tādēļ to ar labiem rezultātiem var lietot hipertonijas slimnieki.Aronijas nav ieteicams lietot gastrīta slimniekim, cilvēkim ar paaugstinātu skābes saturu kuņģī, kā arī slimniekim, kas sirgst ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.