svētdiena, 2012. gada 25. novembris

OsteoSanum



                                     


Īpašības: bioloģiski aktīva pārtikas piedeva — papildus kalcija, D3, К2, В6, В12 vitamīnu un folijskābes avots osteoporozes profilaksei.
Sastāvs: Vienā kapsulā:



Kalcijas - 250 mg (25%)*


Vitamīns К2 (Menaquinone-7) - 5 mkg


Vitamīns D3 - 2,5 mkg (50%)*


Vitamīns В6 - 1,4 mg (70%)*


Vitamīns В12 - 2,5 mkg (83%) *


Folijskābe  -200 mkg (50%)*

Muijo ekstrakta pulveris (Black Bitumen)  -20 mg


* % no rekomendējamās diennakts devas.

Lietošana: pieaugušiem – pa 1 kapsulai dienā, no rīta, uzdzerot ūdeni.
Nelietot: individuāla produkta nepanesības gadījumā, grūtniecības laikā un laikā, kad bērns tiek barots ar krūti.

Iesaiņojums: 30 kapsulas.

Uzglabāšana: uzglabāt istabas temperatūrā (ne augstākā par 25°С) sausā un no gaismas pasargātā, bērniem nepieejamā vietā. 

Nelietot bioloģiski aktīvās pārtikas piedevas kā daudzveidīgas un sabalansētas pārtikas un veselīga dzīves veida aizstājēju.




pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Asinszāle, divšķautņu


Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs asinszāļu dzimtas (Hipericaceae) lakst­augs. Līdz 60 cm augsts. Stublājs divšķautņains, zaļš, reizēm brūngans, augš­daļā zarains. Lapas pretējas, veselas, vienkāršas, 0,9-3 cm garas, 0,3-1,5 cm platas, ovālas, sēdošas, ar daudziem tumšiem punktveida dziedzeriem. Ziedi dzelteni ar melniem punktiņiem, sakār­toti vairogveida skarās. Zied jūlijā un augusta sākumā. Auglis -pogaļa.

Aug sausās pļavās, mežmalās, mežos, ceļmalas. Augs bieži sasto­pams visā Latvijā.

Izmanto
Ārstniecībā izmanto lakstus, kuri ievākti auga ziedēšanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs
Asinszāles laksti satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, saponīnus, rūgtvielas, miecvielas, vitamīnus - C, PP, P, B 3, karotīnu, holīnu un citus savienojumus. Svaigam augam ir fitoncīdu aktivitāte.

Iedarbība
Asinszāles preparātiem piemīt pretiekaisuma, nomierinoša, ipii/molītiska, sāpes mazinoša, antiseptiska, brūces dziedinoša, urindzenoša, žultsdzenoša iedarbība. Tie veicina ēstgribu, normalizē kuņģa un zarnu darbību, normalizē kapilāru caurlaidību un uzlabo venozo asinsriti, palielina diurēzi, mazina tūsku, Tiem piemīt antibakteriāla aktivitāte, un tie iznīcinoši iedarbojas uz stafilokokiem un grampozitīvām baktērijām.

Asinszāles preparātus lieto aknu un žultspūsļa iekaisuma ārstē­šanā, tie novērš žults aizturi žultspūslī, aizkavē žultsakmeņu veido­šanos un gāzu uzkrāšanos zarnās. Tos lieto podagras un nieru slimību ārstēšanā, un tie nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tautā asinszāli sauc par ārstniecības augu 99 slimībām, un tautas medicīnā to jau daudzus gadsimtus lieto arī pret sliktu garastāvokli un trauksmi. Vācu bioķīmiķu pētījumi ir pierādījuši, ka depresijas ārstēšanā asinszāles preparāti ir ne mazāk efektīvi kā plaši pazīstamie antidepresanti, turklāt augam ir daudz mazāk blakusparādību.

Rūpnieciski ražo ziedes un aerosolus, kurus lieto augoņu, brūču un čūlu ārstēšanai.

Iekšķīga lietošana



  • Aknu un žultsceļu slimības. 
  • Depresija.
  • Hipotonija.
  • Neirozes.  Nieru un urīnceļu slimības. 
  • Stress. 
  • Urīnceļu akmeņi.
Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz
1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un pa­pildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

  • Ateroskleroze. 
Asinszāles laksti, kumelītes un kaķpēdiņas ziedi un bērza pumpu­ri - no katra 100 g. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti mai­sījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei

2 reizes dienā: no rīta - tukšā dūšā, vakarā - pirms gulētiešanas. Var pievienot medu pēc garšas. Uzlējumu lieto katru dienu, līdz saga­tavotais maisījums izbeidzas. Ārstēšanās kursu drīkst atkārtot tikai pēc 5 gadiem. (Uzlējums tīra asinsvadus no nogulsnējumiem, novērš galvas reiboņus un uzlabo vielmaiņas procesus.)

  • Caureja
  • Podagra.

 Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz I glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpu­mam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

  •  Gastrīts ar pazeminātu skābes daudzumu kuņģa sulā. 

Asinszāles laksti, kumelītes ziedi un ceļtekas lapas - no katra pa 1 daļai; pelašķu laksti - 1/2 daļa. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam  Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis.

  • Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

 Lieto asinszāles izvilkumu eļļā pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas. Lietošanas laikā jāievēro diēta.

Mājas apstākļos eļļu var pagatavot šādi: ņem 1 daļu sasmalcinātu auga lakstu ar ziedošām galotnītēm, aplej ar 2 daļām augu eļļas (labāk izmantot olīveļļu) un ļauj ievilkties 3 nedēļas saules gaismā, periodiski sakratot. Pēc tam eļļu izkāš un uzglabā tumšā, vēsā vietā.
 Asinszāles, čemuru augstiņa un dumbrāju zaķpēdiņas lak­sti, kumelītes ziedi un piparmētras lapas vienādās daļās. Ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 2 reizes dienā -no rīta un vakarā - 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis, pēc 10 dienu pārtraukuma ārstēšanās kursu var atkārtot.

  • Miega traucējumi.

 Asinszāles, raudenes un piparmētras laksti vienādās daļās. Uzlē­juma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei pirms gulētiešanas.
  • Saaukstēšanās un akūtas vīrusu infekcijas slimības. 
Asinszāles un raudenes laksti, vīgriezes ziedi un pīlādža ogas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā. Var pievienot medu pēc garšas.
  • Urīnpūšļa iekaisums. 
Asinszāles laksti, melnā plūškoka ziedi un brūkleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildi­na ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā.
  • Urīna nesaturēšana.
Asinszāles un tīruma kosas laksti, brūkleņu un melleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Uzlējumu pagatavo vakarā un pa nakti ļauj ievilkties. No rīta 30 minūtes pirms ēšanas izdzer 1/2 glāzi uzlējuma, atlikušo 1/2 glāzi - vakarā pirms gulētiešanas.


svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Augu izmantošana slimību profilakse un ārstēšanā


Ko izvēlēties - dabas līdzekļus vai ķīmiski sintezētos medikamentus ?

Katrā mājā ir nepieciešama aptieciņa, un tās saturs galvenokārt ir atkarīgs no tā, ar kādām hroniskām slimībām slimo ģimenē un kādus medikamentus ir ieteicis ārsts. Aptieciņā jābūt zālēm, kas nepieciešamas pirmās palīdzības sniegšanai un pēkšņas saslim­šanas gadījumos. Mājas aptieciņā vēlams arī sarūpēt kaut vai da­žus ārstniecības augus, kurus var izmantot slimību profilaksē vai nepieciešamības gadījumā arī slimību ārstēšanā, piemēram, sviedrē­jošas, gremošanas darbību normalizējošas, pretiekaisuma tējas un organisma imunitāti spēcinošas vitamīnu tējas.

Dabā ir ap 500 000 augu, un tikai apmēram 500 no tiem ir iekļauti dažādu valstu farmakopejās. Tautas medicīnā slimību ārstēšanai tiek izmantoti gandrīz visi konkrētā apvidū augošie augi.

Senajā Ķīnā zināja pat divas reizes vairāk augu, kurus var izman­tot slimību ārstēšanā. Sena vēsturiska teika stāsta, ka 6. gadsimtā pirms mūsu ēras kāda dziednieka skolnieks, kas, pēc viņa paša domām, bija jau diezgan labi apguvis mākslu (tā agrāk sauca dzied­nieka prasmi jeb zināšanas) dziedināt cilvēkus, savam skolotājam jautāja, vai drīz pienāks laiks, kad viņš pats varēs uzsākt dziednieka praksi. Atbildes vietā skolotājs viņam lika doties ārpus pilsētas un at­nest visu, kas varētu noderēt slimību ārstēšanai. Skolnieks atgriezās pilsētā pēc trim dienām un teica, ka uzdevumu izpildīt nav iespējams, tāpēc ka slimību dziedināšanā var izmantot visu, kas atrodams dabā: augus, minerālus, ūdeni, gaisu. Tieši tādu atbildi skolotājs arī gribēja sagaidīt no sava skolnieka un iecēla skolnieku dziednieku kārtā.

Vai patiesi augiem piemīt tik liels dziedinošs spēks?
Uz šo jautājumu slavenais šveiciešu ārsts Paracelss (1493-1541) sniedz šādu atbildi: "Katrai slimībai ir izaugusi sava zālīte. Jūsu pļavām, tīrumiem un mežiem ir jākļūst par jūsu aptiekām." Viņš bija pārliecināts, ka tur, kur dzīvo cilvēks, vienmēr var atrast augu, kurš palīdzēs izārstēties.


Ko tad izvēlēties - dabas vai ķīmiski sintezētos ārstniecības lī­dzekļus?


Ārstniecības augu iedarbība, salīdzinot ar sintētiski iegūtiem medikamentiem, ir lēnāka. Tie iedarbojas nevis uz slimības pazīmēm vai atsevišķu orgānu, bet gan uz organismu kopumā. (Ķīmiski sintezētie preparāti ārstē galvenokārt slimības pazīmes.) Ir zinātniski pierādīts, ka ārstniecības augu izvilkumiem, salīdzinot ar tām vielām, kuras iegūtas laboratorijās ķīmiskā ceļā, ir pat dažas principiālas priekšrocības, jo vielas, kas atrodas augos, ir radušās dzīvajās šūnās. Kaut gan starp augiem un dzīvniekiem ir būtiska atšķirība, tomēr to šūnām ir arī daudz kopīga ne tikai uzbūvē, bet arī bioķīmiskajos procesos, kuri norisinās augu un dzīvnieku organisma šūnās. Katras dzīvās šūnas pamatā, vienalga, vai tā ir augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes šūna, ir vieni un tie paši organiskie savienojumi, tās pašas olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti.

Plašajā ārstniecības augu klāstā ir atrodamas gandrīz visas bioloģiski aktīvās vielas, kuras var labi konkurēt ar sintētiskajiem preparātiem. Vienu ārstniecības augu var arī aizvietot ar citu, un tas ļauj ārstniecības augus lietot ilgstoši, bez pieraduma sekām.

Lai cik iedarbīgi arī nebūtu sintētiskie preparāti, ilgstoši tos lieto­jot, diemžēl var rasties nevēlamas blakus parādības (blaknes). Pat lad, ja nav iespējams pavisam atteikties no tabletēm vai injekcijām, ārstniecisko augu lietošana dod iespēju samazināt to devas.

Nedrīkstētu tomēr pārspīlēt ārstniecības augu nozīmi un ignorēt sintētiskos preparātus, jo tie ir nepieciešami akūtas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā, kad ārstniecības augus var lietot lietot tikai kā papildu līdzekli. Ārstniecības augu preparātiem ir liela nozīme slimību profilaksē un hronisku slimību miera periodā, lai novērstu slimības paasinājumu, tomēr uzskats, ka fitoterapija ir nekaitīga un ka ārstniecības augus var lietot bez ierobežojuma, ir maldīgs, tāpēc slimības gadījumā ir nepieciešama ārsta vai fitotera-peita konsultācija. Starp ārstniecības augiem ir arī indīgi augi, kurus lietojot, obligāti jāievēro to devas un pagatavošanas noteikumi.

Katram ārstniecības augam ir individuāla iedarbība. Piemēram, ugunspuķes tēja dzesē slāpes, mazina galvassāpes, novērš miega traucējumus, normalizē kuņģa darbību, īpaši, ja ir kuņģa čūla. Zemeņu lapu tēja ir vitamīnu avots, un tai ir arī pretsklerotiska iedarbība. Tomēr zinātnieku pētījumi ir pierādījuši, ka ārstniecības augu tējām vispiemērotākie ir vairāku augu maisījumi (satur divus viii vairākus ārstniecības augus). Šādas tējas ir ne tikai aromātiskākas un garšīgākas, bet satur arī dažādas bioloģiski aktīvās vielas. Orga­nisms no šīm vielām pats atlasa tam nepieciešamos komponentus un iekļauj tos vielmaiņas procesā. Šie komponenti līdzsvaro viens otra iedarbību, un tādējādi nerodas nevēlama blakusiedarbība.

Augu tējas var lietot gan profilaktiski, gan slimību ārstēšanā. Pro­filaktiski tās var lietot, piemēram, aterosklerozes gadījumā, nervu sistēmas nomierināšanai, cukura līmeņa vai vielmaiņas regulēšanai. Tēju sastāvā ietilpst augi, kuri iedarbojas uz konkrētu orgānu vai organisma sistēmu. Cukura maiņas traucējumu novēršanai profilak­tiski lieto tēju, kuras sastāvā ietilpst pupiņu vārsnes, nātre, pelašķis; pretsklerotiska iedarbība ir meža zemenei, kosai, avenei u.c.

Ārstnieciskie uzlējumi un novārījumi atšķiras no profilaktiskajām tējām ar to, ka tām ir izteikti ārstnieciska iedarbība. Tādas ir, piemēram, antimikrobās, žultsdzenošās, atkrēpojošās, pretiekai-suma, asiņošanu apturošās, brūces dziedinošās tējas.


Ārstniecības augu nozīme praktiskajā medicīnā arvien vairāk palielinās, jo ir izolētas un izpētītas daudzu augu biogēnās (bioloģiski aktīvās) vielas, noskaidrots to ķīmiskais sastāvs un iedarbība uz cilvēka organismu un uz dažādiem mikroorganismiem un vīrusiem. Augos ir atrodamas vielu grupas, kas rosina ēstgribu un normalizē gremošanas orgānu darbību; ietekmē sirds un asinsvadu darbību, nervu sistēmu, vielmaiņas un organisma aizsargsistēmas procesus; ārstē iekaisumus un brūces, veicina čūlu sadzīšanu utt. Par augu iedarbību uz cilvēka vai dzīvnieka organismu vēl ir daudz nezināmā, un zinātnieku uzdevums ir pētīt ārstniecības augus un atklāt to izmantošanas iespējas slimību profilaksē un ārstēšanā.

Mūsu senči pētīja augus bez mikroskopa un ķīmisko analīžu palīdzības. Viņi dzīvoja vienoti ar dabu un intuitīvi juta dzīvu saikni ar augiem. Droši vien nav neviena auga vai ziediņa, par kuru ne­tiktu stāstīts leģendās, nostāstos, teikās vai dziesmās. Senāk cilvēki izmantoja plašu augu klāstu, lai izvairītos no slimībām, ārstētos, saglabātu veselību un spēku. Mūsu senči, lietojot ārstniecības augus, lika pamatu tautas medicīnai. Vērojot, kā ārstējas dzīvnieki, cilvēki iemācījās uzturēt savu veselību ar dabas piedāvātajiem līdzekļiem. Dzīvnieki nekļūdīgi atrod zālīti (augu), kas palīdz kādā konkrētā slimības gadījumā. Sākumā dzīvnieki atrod vientuļu vietu, kur var mierīgi atpūsties, pēc tam viņi izmanto dabas radītās zāles: augus un svaigu gaisu. Piemēram, ja dzīvniekam ir drudzis, viņš atrod ēnainu vietu ūdens tuvumā, tur mierīgi guļ, neko neēd, tikai bieži dzer, līdz viņa stāvoklis uzlabojas, bet dzīvnieks, kurš cieš no reimatisma, sameklē saules sasildītu vietu un guļ tik ilgi, kamēr sāpes pāriet.

Mēs bieži vien ignorējam vai arī pietiekoši nenovērtējam tās zināšanas, ko pirmatnējais cilvēks bija uzkrājis savos meklējumos, novērojumos un mēģinājumos ar augu palīdzību izārstēt sevi un sa­vus tuviniekus no dažādām slimībām.

Neskatoties uz to, ka mūsdienās aptieku un veikalu plaukti ir pilni ar sintētiskajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, sāk atdzimt interese par senām tautas tradīcijām, un zinātnieki šīs Tradīcijas pēta. Tautas medicīna ir liela un neatņemama cilvēces man-tojuma daļa, jo tā ne tikai piedāvā sekmīgu slimību ārstēšanu bez sintētiskajiem medikamentiem, bet ir arī filozofiska sistēma. Tautas medicīna ietver sevī racionālu zināšanu kompleksu par ārstēšanos ar augiem, racionālu uzturu, pirts ietekmi, arī pasaules uzskatu -skatījumu uz veselību un slimību, cilvēka attieksmi pret dabu utt. Vislabākos rezultātus jebkuras slimības ārstēšanā ar dabas līdzekļiem var sasniegt tikai tad, ja cilvēks saprot un pieņem mūsu senču filozo­fiju - cilvēka un dabas savstarpējo attiecību nozīmīgumu.













sestdiena, 2012. gada 3. novembris

Cilvēku un augu bioenerģētika



Mūsu dzīve ir nesaraujami saistīta ar apkārtējo dabu un galvenokārt ar augu valsti. Kad mēs baudām plaukstošo pumpuru, lapu un ziedu smaržu un noslēpumaino, brīnumjauko un neatkārtojamo skaistumu  mēs vienlaicīgi pieskārāmies mīlestībai, ko mums sniedz Debesis  Zeme, Saule, Mēness, planētas un zvaigznes no bezgalīgā un mīklainā Visuma. 

Debesis dod dzīvinošu lietu, mākoņus - sargātājus.
Zeme dod miglu, rasu, mīksto sniega segu, apakšzemes ūdeni -barības vielas.
Saule ar glāstošo staru siltumu sasilda un apgādā augus ar ārstnieciskās enerģijas plūsmu.
Mēness ar savu staru spēku izraisa noslēpumaino, spirdzinošo, dzīvību nesošo sulu kustību.
Zvaigznes ar savu maģisko mirgošanu ietin augu valsti noslēpumainībā. 

Cilvēks ir dabas daļa un ir atkarīgs no dabas parādībām un stihijām, no Visuma enerģijas spēka. Augi kā dzīvas antenas uztver Visuma enerģiju, pārveido to, nodrošina dzīvību uz mūsu planētas un tātad ietekmē cilvēka veselību un dzīvi. Katram augam piemīt sava īpaša enerģija, ko tas augot uzkrāj. Augam ir biolauks, kam piemīt ārstnieciska iedarbība uz cilvēka organismu.
Pateicoties šīm nenovērtējamajām dāvanām, cilvēks saskaras ar ārstniecības augu spēku, un šis spēks palīdz gan sakārtot savu iekšējo pasauli, gan atgūt veselību.

Pirmoreiz šī sajūta man radās pusaudža gados pļavā. Es stāvē­ju šī neierobežotā plašuma vidū - viena, zem milzīgās, dzīvās de­bess. Karstais jūlija gaiss bija tik biezs no reibinošām dažādu zāļu smaržām, šķiet, ka to varētu smērēt uz sviestmaizes. Un pēkšņi es apjautu sevi šajā pļavā, it kā uz Dieva siltās, sastrādātās plaukstas, kā bezgala dārgu pērli.

Vienīgi bērnībā mēs izjūtam tik pilnīgu saplūšanu ar dabu un tādu uzticību pret apkārtējo pasauli. Tikai bērnībā mēs tik stingri stāvam uz zemes un tik tuvu mums ir dzīva un vērīga debess. Tikai bērnībā mēs vēl dzīvojam harmonijā ar šo pasauli un nenovēršamies no tās ikdienas steigā.

Ikdienas steigā cilvēks, pašam negribot, bieži vien jūtas dzīves grūtību nomākts, it kā zemes smaguma pieliets. Tikai retam izdodas ikdienas steigā paturēt dzīvu bērnu dienu sajūsmu un prieku, īpaši pilsētās dzīvojošo nogurdinātajam ķermenim un garam ir nepieciešama atpūta un miers. Pilsētā debess ir tālu, tālu, tā nav dzīva - it kā tā būtu vienaldzīgs vērotājs. Atstājot pilsētas mūrus un atrodoties brīvā dabā, cilvēks ir tuvāk debesīm un var sajust zemi zem kājām. Tikai ārpus pilsētas cilvēks var atjaunot saites ar dabu, sa­just enerģijas apmaiņu, papildināt savus enerģijas krājumus un atgūt spēku. Acumirklī caur cilvēku izplūst vistīrākās enerģijas straume. Šajā mirklī cilvēkā notiek enerģijas pieplūdums, un šis spēks aizska­lo pilsētas rūpes un raizes, padarot tās sīkas un bezjēdzīgas. Dzīve iegūst jaunas krāsas, uzplaukst un pārveidojas, un cilvēkam ir iespēja skatīties uz pasauli ar citādām acīm. Daba ir mūsu glābējs, palīgs un stiprinātājs.




OsteoSanum



                                     


Īpašības: bioloģiski aktīva pārtikas piedeva — papildus kalcija, D3, К2, В6, В12 vitamīnu un folijskābes avots osteoporozes profilaksei.
Sastāvs: Vienā kapsulā:



Kalcijas - 250 mg (25%)*


Vitamīns К2 (Menaquinone-7) - 5 mkg


Vitamīns D3 - 2,5 mkg (50%)*


Vitamīns В6 - 1,4 mg (70%)*


Vitamīns В12 - 2,5 mkg (83%) *


Folijskābe  -200 mkg (50%)*

Muijo ekstrakta pulveris (Black Bitumen)  -20 mg


* % no rekomendējamās diennakts devas.

Lietošana: pieaugušiem – pa 1 kapsulai dienā, no rīta, uzdzerot ūdeni.
Nelietot: individuāla produkta nepanesības gadījumā, grūtniecības laikā un laikā, kad bērns tiek barots ar krūti.

Iesaiņojums: 30 kapsulas.

Uzglabāšana: uzglabāt istabas temperatūrā (ne augstākā par 25°С) sausā un no gaismas pasargātā, bērniem nepieejamā vietā. 

Nelietot bioloģiski aktīvās pārtikas piedevas kā daudzveidīgas un sabalansētas pārtikas un veselīga dzīves veida aizstājēju.




Asinszāle, divšķautņu


Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs asinszāļu dzimtas (Hipericaceae) lakst­augs. Līdz 60 cm augsts. Stublājs divšķautņains, zaļš, reizēm brūngans, augš­daļā zarains. Lapas pretējas, veselas, vienkāršas, 0,9-3 cm garas, 0,3-1,5 cm platas, ovālas, sēdošas, ar daudziem tumšiem punktveida dziedzeriem. Ziedi dzelteni ar melniem punktiņiem, sakār­toti vairogveida skarās. Zied jūlijā un augusta sākumā. Auglis -pogaļa.

Aug sausās pļavās, mežmalās, mežos, ceļmalas. Augs bieži sasto­pams visā Latvijā.

Izmanto
Ārstniecībā izmanto lakstus, kuri ievākti auga ziedēšanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs
Asinszāles laksti satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, saponīnus, rūgtvielas, miecvielas, vitamīnus - C, PP, P, B 3, karotīnu, holīnu un citus savienojumus. Svaigam augam ir fitoncīdu aktivitāte.

Iedarbība
Asinszāles preparātiem piemīt pretiekaisuma, nomierinoša, ipii/molītiska, sāpes mazinoša, antiseptiska, brūces dziedinoša, urindzenoša, žultsdzenoša iedarbība. Tie veicina ēstgribu, normalizē kuņģa un zarnu darbību, normalizē kapilāru caurlaidību un uzlabo venozo asinsriti, palielina diurēzi, mazina tūsku, Tiem piemīt antibakteriāla aktivitāte, un tie iznīcinoši iedarbojas uz stafilokokiem un grampozitīvām baktērijām.

Asinszāles preparātus lieto aknu un žultspūsļa iekaisuma ārstē­šanā, tie novērš žults aizturi žultspūslī, aizkavē žultsakmeņu veido­šanos un gāzu uzkrāšanos zarnās. Tos lieto podagras un nieru slimību ārstēšanā, un tie nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tautā asinszāli sauc par ārstniecības augu 99 slimībām, un tautas medicīnā to jau daudzus gadsimtus lieto arī pret sliktu garastāvokli un trauksmi. Vācu bioķīmiķu pētījumi ir pierādījuši, ka depresijas ārstēšanā asinszāles preparāti ir ne mazāk efektīvi kā plaši pazīstamie antidepresanti, turklāt augam ir daudz mazāk blakusparādību.

Rūpnieciski ražo ziedes un aerosolus, kurus lieto augoņu, brūču un čūlu ārstēšanai.

Iekšķīga lietošana



  • Aknu un žultsceļu slimības. 
  • Depresija.
  • Hipotonija.
  • Neirozes.  Nieru un urīnceļu slimības. 
  • Stress. 
  • Urīnceļu akmeņi.
Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz
1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un pa­pildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

  • Ateroskleroze. 
Asinszāles laksti, kumelītes un kaķpēdiņas ziedi un bērza pumpu­ri - no katra 100 g. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti mai­sījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei

2 reizes dienā: no rīta - tukšā dūšā, vakarā - pirms gulētiešanas. Var pievienot medu pēc garšas. Uzlējumu lieto katru dienu, līdz saga­tavotais maisījums izbeidzas. Ārstēšanās kursu drīkst atkārtot tikai pēc 5 gadiem. (Uzlējums tīra asinsvadus no nogulsnējumiem, novērš galvas reiboņus un uzlabo vielmaiņas procesus.)

  • Caureja
  • Podagra.

 Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz I glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpu­mam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

  •  Gastrīts ar pazeminātu skābes daudzumu kuņģa sulā. 

Asinszāles laksti, kumelītes ziedi un ceļtekas lapas - no katra pa 1 daļai; pelašķu laksti - 1/2 daļa. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam  Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis.

  • Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

 Lieto asinszāles izvilkumu eļļā pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas. Lietošanas laikā jāievēro diēta.

Mājas apstākļos eļļu var pagatavot šādi: ņem 1 daļu sasmalcinātu auga lakstu ar ziedošām galotnītēm, aplej ar 2 daļām augu eļļas (labāk izmantot olīveļļu) un ļauj ievilkties 3 nedēļas saules gaismā, periodiski sakratot. Pēc tam eļļu izkāš un uzglabā tumšā, vēsā vietā.
 Asinszāles, čemuru augstiņa un dumbrāju zaķpēdiņas lak­sti, kumelītes ziedi un piparmētras lapas vienādās daļās. Ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 2 reizes dienā -no rīta un vakarā - 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis, pēc 10 dienu pārtraukuma ārstēšanās kursu var atkārtot.

  • Miega traucējumi.

 Asinszāles, raudenes un piparmētras laksti vienādās daļās. Uzlē­juma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei pirms gulētiešanas.
  • Saaukstēšanās un akūtas vīrusu infekcijas slimības. 
Asinszāles un raudenes laksti, vīgriezes ziedi un pīlādža ogas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā. Var pievienot medu pēc garšas.
  • Urīnpūšļa iekaisums. 
Asinszāles laksti, melnā plūškoka ziedi un brūkleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildi­na ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā.
  • Urīna nesaturēšana.
Asinszāles un tīruma kosas laksti, brūkleņu un melleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Uzlējumu pagatavo vakarā un pa nakti ļauj ievilkties. No rīta 30 minūtes pirms ēšanas izdzer 1/2 glāzi uzlējuma, atlikušo 1/2 glāzi - vakarā pirms gulētiešanas.


Augu izmantošana slimību profilakse un ārstēšanā


Ko izvēlēties - dabas līdzekļus vai ķīmiski sintezētos medikamentus ?

Katrā mājā ir nepieciešama aptieciņa, un tās saturs galvenokārt ir atkarīgs no tā, ar kādām hroniskām slimībām slimo ģimenē un kādus medikamentus ir ieteicis ārsts. Aptieciņā jābūt zālēm, kas nepieciešamas pirmās palīdzības sniegšanai un pēkšņas saslim­šanas gadījumos. Mājas aptieciņā vēlams arī sarūpēt kaut vai da­žus ārstniecības augus, kurus var izmantot slimību profilaksē vai nepieciešamības gadījumā arī slimību ārstēšanā, piemēram, sviedrē­jošas, gremošanas darbību normalizējošas, pretiekaisuma tējas un organisma imunitāti spēcinošas vitamīnu tējas.

Dabā ir ap 500 000 augu, un tikai apmēram 500 no tiem ir iekļauti dažādu valstu farmakopejās. Tautas medicīnā slimību ārstēšanai tiek izmantoti gandrīz visi konkrētā apvidū augošie augi.

Senajā Ķīnā zināja pat divas reizes vairāk augu, kurus var izman­tot slimību ārstēšanā. Sena vēsturiska teika stāsta, ka 6. gadsimtā pirms mūsu ēras kāda dziednieka skolnieks, kas, pēc viņa paša domām, bija jau diezgan labi apguvis mākslu (tā agrāk sauca dzied­nieka prasmi jeb zināšanas) dziedināt cilvēkus, savam skolotājam jautāja, vai drīz pienāks laiks, kad viņš pats varēs uzsākt dziednieka praksi. Atbildes vietā skolotājs viņam lika doties ārpus pilsētas un at­nest visu, kas varētu noderēt slimību ārstēšanai. Skolnieks atgriezās pilsētā pēc trim dienām un teica, ka uzdevumu izpildīt nav iespējams, tāpēc ka slimību dziedināšanā var izmantot visu, kas atrodams dabā: augus, minerālus, ūdeni, gaisu. Tieši tādu atbildi skolotājs arī gribēja sagaidīt no sava skolnieka un iecēla skolnieku dziednieku kārtā.

Vai patiesi augiem piemīt tik liels dziedinošs spēks?
Uz šo jautājumu slavenais šveiciešu ārsts Paracelss (1493-1541) sniedz šādu atbildi: "Katrai slimībai ir izaugusi sava zālīte. Jūsu pļavām, tīrumiem un mežiem ir jākļūst par jūsu aptiekām." Viņš bija pārliecināts, ka tur, kur dzīvo cilvēks, vienmēr var atrast augu, kurš palīdzēs izārstēties.


Ko tad izvēlēties - dabas vai ķīmiski sintezētos ārstniecības lī­dzekļus?


Ārstniecības augu iedarbība, salīdzinot ar sintētiski iegūtiem medikamentiem, ir lēnāka. Tie iedarbojas nevis uz slimības pazīmēm vai atsevišķu orgānu, bet gan uz organismu kopumā. (Ķīmiski sintezētie preparāti ārstē galvenokārt slimības pazīmes.) Ir zinātniski pierādīts, ka ārstniecības augu izvilkumiem, salīdzinot ar tām vielām, kuras iegūtas laboratorijās ķīmiskā ceļā, ir pat dažas principiālas priekšrocības, jo vielas, kas atrodas augos, ir radušās dzīvajās šūnās. Kaut gan starp augiem un dzīvniekiem ir būtiska atšķirība, tomēr to šūnām ir arī daudz kopīga ne tikai uzbūvē, bet arī bioķīmiskajos procesos, kuri norisinās augu un dzīvnieku organisma šūnās. Katras dzīvās šūnas pamatā, vienalga, vai tā ir augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes šūna, ir vieni un tie paši organiskie savienojumi, tās pašas olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti.

Plašajā ārstniecības augu klāstā ir atrodamas gandrīz visas bioloģiski aktīvās vielas, kuras var labi konkurēt ar sintētiskajiem preparātiem. Vienu ārstniecības augu var arī aizvietot ar citu, un tas ļauj ārstniecības augus lietot ilgstoši, bez pieraduma sekām.

Lai cik iedarbīgi arī nebūtu sintētiskie preparāti, ilgstoši tos lieto­jot, diemžēl var rasties nevēlamas blakus parādības (blaknes). Pat lad, ja nav iespējams pavisam atteikties no tabletēm vai injekcijām, ārstniecisko augu lietošana dod iespēju samazināt to devas.

Nedrīkstētu tomēr pārspīlēt ārstniecības augu nozīmi un ignorēt sintētiskos preparātus, jo tie ir nepieciešami akūtas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā, kad ārstniecības augus var lietot lietot tikai kā papildu līdzekli. Ārstniecības augu preparātiem ir liela nozīme slimību profilaksē un hronisku slimību miera periodā, lai novērstu slimības paasinājumu, tomēr uzskats, ka fitoterapija ir nekaitīga un ka ārstniecības augus var lietot bez ierobežojuma, ir maldīgs, tāpēc slimības gadījumā ir nepieciešama ārsta vai fitotera-peita konsultācija. Starp ārstniecības augiem ir arī indīgi augi, kurus lietojot, obligāti jāievēro to devas un pagatavošanas noteikumi.

Katram ārstniecības augam ir individuāla iedarbība. Piemēram, ugunspuķes tēja dzesē slāpes, mazina galvassāpes, novērš miega traucējumus, normalizē kuņģa darbību, īpaši, ja ir kuņģa čūla. Zemeņu lapu tēja ir vitamīnu avots, un tai ir arī pretsklerotiska iedarbība. Tomēr zinātnieku pētījumi ir pierādījuši, ka ārstniecības augu tējām vispiemērotākie ir vairāku augu maisījumi (satur divus viii vairākus ārstniecības augus). Šādas tējas ir ne tikai aromātiskākas un garšīgākas, bet satur arī dažādas bioloģiski aktīvās vielas. Orga­nisms no šīm vielām pats atlasa tam nepieciešamos komponentus un iekļauj tos vielmaiņas procesā. Šie komponenti līdzsvaro viens otra iedarbību, un tādējādi nerodas nevēlama blakusiedarbība.

Augu tējas var lietot gan profilaktiski, gan slimību ārstēšanā. Pro­filaktiski tās var lietot, piemēram, aterosklerozes gadījumā, nervu sistēmas nomierināšanai, cukura līmeņa vai vielmaiņas regulēšanai. Tēju sastāvā ietilpst augi, kuri iedarbojas uz konkrētu orgānu vai organisma sistēmu. Cukura maiņas traucējumu novēršanai profilak­tiski lieto tēju, kuras sastāvā ietilpst pupiņu vārsnes, nātre, pelašķis; pretsklerotiska iedarbība ir meža zemenei, kosai, avenei u.c.

Ārstnieciskie uzlējumi un novārījumi atšķiras no profilaktiskajām tējām ar to, ka tām ir izteikti ārstnieciska iedarbība. Tādas ir, piemēram, antimikrobās, žultsdzenošās, atkrēpojošās, pretiekai-suma, asiņošanu apturošās, brūces dziedinošās tējas.


Ārstniecības augu nozīme praktiskajā medicīnā arvien vairāk palielinās, jo ir izolētas un izpētītas daudzu augu biogēnās (bioloģiski aktīvās) vielas, noskaidrots to ķīmiskais sastāvs un iedarbība uz cilvēka organismu un uz dažādiem mikroorganismiem un vīrusiem. Augos ir atrodamas vielu grupas, kas rosina ēstgribu un normalizē gremošanas orgānu darbību; ietekmē sirds un asinsvadu darbību, nervu sistēmu, vielmaiņas un organisma aizsargsistēmas procesus; ārstē iekaisumus un brūces, veicina čūlu sadzīšanu utt. Par augu iedarbību uz cilvēka vai dzīvnieka organismu vēl ir daudz nezināmā, un zinātnieku uzdevums ir pētīt ārstniecības augus un atklāt to izmantošanas iespējas slimību profilaksē un ārstēšanā.

Mūsu senči pētīja augus bez mikroskopa un ķīmisko analīžu palīdzības. Viņi dzīvoja vienoti ar dabu un intuitīvi juta dzīvu saikni ar augiem. Droši vien nav neviena auga vai ziediņa, par kuru ne­tiktu stāstīts leģendās, nostāstos, teikās vai dziesmās. Senāk cilvēki izmantoja plašu augu klāstu, lai izvairītos no slimībām, ārstētos, saglabātu veselību un spēku. Mūsu senči, lietojot ārstniecības augus, lika pamatu tautas medicīnai. Vērojot, kā ārstējas dzīvnieki, cilvēki iemācījās uzturēt savu veselību ar dabas piedāvātajiem līdzekļiem. Dzīvnieki nekļūdīgi atrod zālīti (augu), kas palīdz kādā konkrētā slimības gadījumā. Sākumā dzīvnieki atrod vientuļu vietu, kur var mierīgi atpūsties, pēc tam viņi izmanto dabas radītās zāles: augus un svaigu gaisu. Piemēram, ja dzīvniekam ir drudzis, viņš atrod ēnainu vietu ūdens tuvumā, tur mierīgi guļ, neko neēd, tikai bieži dzer, līdz viņa stāvoklis uzlabojas, bet dzīvnieks, kurš cieš no reimatisma, sameklē saules sasildītu vietu un guļ tik ilgi, kamēr sāpes pāriet.

Mēs bieži vien ignorējam vai arī pietiekoši nenovērtējam tās zināšanas, ko pirmatnējais cilvēks bija uzkrājis savos meklējumos, novērojumos un mēģinājumos ar augu palīdzību izārstēt sevi un sa­vus tuviniekus no dažādām slimībām.

Neskatoties uz to, ka mūsdienās aptieku un veikalu plaukti ir pilni ar sintētiskajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, sāk atdzimt interese par senām tautas tradīcijām, un zinātnieki šīs Tradīcijas pēta. Tautas medicīna ir liela un neatņemama cilvēces man-tojuma daļa, jo tā ne tikai piedāvā sekmīgu slimību ārstēšanu bez sintētiskajiem medikamentiem, bet ir arī filozofiska sistēma. Tautas medicīna ietver sevī racionālu zināšanu kompleksu par ārstēšanos ar augiem, racionālu uzturu, pirts ietekmi, arī pasaules uzskatu -skatījumu uz veselību un slimību, cilvēka attieksmi pret dabu utt. Vislabākos rezultātus jebkuras slimības ārstēšanā ar dabas līdzekļiem var sasniegt tikai tad, ja cilvēks saprot un pieņem mūsu senču filozo­fiju - cilvēka un dabas savstarpējo attiecību nozīmīgumu.













Cilvēku un augu bioenerģētika



Mūsu dzīve ir nesaraujami saistīta ar apkārtējo dabu un galvenokārt ar augu valsti. Kad mēs baudām plaukstošo pumpuru, lapu un ziedu smaržu un noslēpumaino, brīnumjauko un neatkārtojamo skaistumu  mēs vienlaicīgi pieskārāmies mīlestībai, ko mums sniedz Debesis  Zeme, Saule, Mēness, planētas un zvaigznes no bezgalīgā un mīklainā Visuma. 

Debesis dod dzīvinošu lietu, mākoņus - sargātājus.
Zeme dod miglu, rasu, mīksto sniega segu, apakšzemes ūdeni -barības vielas.
Saule ar glāstošo staru siltumu sasilda un apgādā augus ar ārstnieciskās enerģijas plūsmu.
Mēness ar savu staru spēku izraisa noslēpumaino, spirdzinošo, dzīvību nesošo sulu kustību.
Zvaigznes ar savu maģisko mirgošanu ietin augu valsti noslēpumainībā. 

Cilvēks ir dabas daļa un ir atkarīgs no dabas parādībām un stihijām, no Visuma enerģijas spēka. Augi kā dzīvas antenas uztver Visuma enerģiju, pārveido to, nodrošina dzīvību uz mūsu planētas un tātad ietekmē cilvēka veselību un dzīvi. Katram augam piemīt sava īpaša enerģija, ko tas augot uzkrāj. Augam ir biolauks, kam piemīt ārstnieciska iedarbība uz cilvēka organismu.
Pateicoties šīm nenovērtējamajām dāvanām, cilvēks saskaras ar ārstniecības augu spēku, un šis spēks palīdz gan sakārtot savu iekšējo pasauli, gan atgūt veselību.

Pirmoreiz šī sajūta man radās pusaudža gados pļavā. Es stāvē­ju šī neierobežotā plašuma vidū - viena, zem milzīgās, dzīvās de­bess. Karstais jūlija gaiss bija tik biezs no reibinošām dažādu zāļu smaržām, šķiet, ka to varētu smērēt uz sviestmaizes. Un pēkšņi es apjautu sevi šajā pļavā, it kā uz Dieva siltās, sastrādātās plaukstas, kā bezgala dārgu pērli.

Vienīgi bērnībā mēs izjūtam tik pilnīgu saplūšanu ar dabu un tādu uzticību pret apkārtējo pasauli. Tikai bērnībā mēs tik stingri stāvam uz zemes un tik tuvu mums ir dzīva un vērīga debess. Tikai bērnībā mēs vēl dzīvojam harmonijā ar šo pasauli un nenovēršamies no tās ikdienas steigā.

Ikdienas steigā cilvēks, pašam negribot, bieži vien jūtas dzīves grūtību nomākts, it kā zemes smaguma pieliets. Tikai retam izdodas ikdienas steigā paturēt dzīvu bērnu dienu sajūsmu un prieku, īpaši pilsētās dzīvojošo nogurdinātajam ķermenim un garam ir nepieciešama atpūta un miers. Pilsētā debess ir tālu, tālu, tā nav dzīva - it kā tā būtu vienaldzīgs vērotājs. Atstājot pilsētas mūrus un atrodoties brīvā dabā, cilvēks ir tuvāk debesīm un var sajust zemi zem kājām. Tikai ārpus pilsētas cilvēks var atjaunot saites ar dabu, sa­just enerģijas apmaiņu, papildināt savus enerģijas krājumus un atgūt spēku. Acumirklī caur cilvēku izplūst vistīrākās enerģijas straume. Šajā mirklī cilvēkā notiek enerģijas pieplūdums, un šis spēks aizska­lo pilsētas rūpes un raizes, padarot tās sīkas un bezjēdzīgas. Dzīve iegūst jaunas krāsas, uzplaukst un pārveidojas, un cilvēkam ir iespēja skatīties uz pasauli ar citādām acīm. Daba ir mūsu glābējs, palīgs un stiprinātājs.