trešdiena, 2013. gada 23. janvāris

Pīlādzis



Pīlādzis, saukts arī par cermūksli, sērmūksli, pīlenģi un pūceni, ir visiem labi pazīstamais koks ar baltiem smaržīgiem ziediem un sarkani oranžām ogām. Ārstniecībā lieto ziedu tēju, taču iecienītākas ir ogas. Ja nepatīk ogu rūgtā garša, tad der ņemt vērā, ka tā samazinās pēc salnām, kā arī ogas sasaldējot. No tām gatavo uzlējumus un tējas. Ogas parasti ievāc no augusta līdz oktobrim, taču tās var ievākt arī pēc salnām. Kaltētus augļus var uzglabāt 2 gadus.

Pīlādži satur daudz C vitamīna, A vitamīnu, daudz karotīna, miecvielu, organisko skābju un ēterisko eļļu. No pīlādžu ogām var pagatavot arī vīnu, tā kā tās satur līdz pat 9% cukura. Ogas žāvē 70-80 grādu temperatūrā līdz tās saspiežot nelīp kopā, un uzglabā slēgtos stikla traukos. Kaltēti pīlādži ieteicami gremošanas veicināšanai. Pietiks, ja tiks apēstas vien nedaudz vairāk kā 10 ogas.

Pīlādzi lieto pret hipovitaminozēm, arī kā diurētisku un asinis apturošu līdzekli. Sakaltētu ogu novārījums ir labs līdzeklis pret caureju un pūšļa kaitēm. Literatūrā var atrast informāciju arī par to, ka tas palīdz cīņā ar aterosklerozi, normalizē holesterīna līmeni, kā arī palīdz pret aknu, nieru, locītavu, kuņģa un zarnu trakta slimībām, diabētu un mazasinību.

Pīlādžu novārījumu pagatavo, ņemot ēdamkaroti ogu (svaigu vai kaltētu), aplejot ar 2 glāzēm ūdens, un 10 minūtes vārot, tad to atdzesē. Lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā.

Savukārt svaigu sulu lieto dizentērijas, cingas (kopā ar medu), hipertonijas, aterosklerozes ārstēšanai un kā vieglu caurejas līdzekli bērniem.

No pīlādžiem var pagatavot dažādus gardumus. Piemēram, lai pagatavotu pīlādžu želeju, ņem 1 kg ogu un 1 kg cukura. Ogas nomazgā, noplaucē verdošā ūdenī un vāra mīkstas. Izvārītās ogas izberž caur sietu, masai pievieno cukuru un vāra, līdz želeja gatava. Gatavību var pārbaudīt, uz šķīvja uzpilinot nelielu daudzumu želejas – ja tā neizplūst, tad ir gatava.

Lai pagatavotu pīlādžu liķieri, no ogām nepieciešams izspiest sulu. Iegūto sulu karsē, ik pa laikam noņemot putas. Kad sula ir dzidra, to nokāš, pieliek cukuru (uz 1L sulas nepieciešams 1,3 kg cukura) un pavāra vēl 4-5 minūtes. Sīrupam pielej glāzi citronu sulas un glāzi degvīna. Ja sanāk par stipru, var pieliet nedaudz ūdeni. Pilna pudelēs un liek nostāvēties 2 mēnešus.

Var pagatavot arī losjonu taukainas sejas ādas kopšanai. Tam būs nepieciešamas 2 ēdamkarotes sasmalcinātu pīlādžogu, kam pievienota ēdamkarote medus, tējkarote ābolu etiķa un glāze tīra ūdens. Maisījumu uz kādu pusstundu noliek nostāvēties un pēc tam pievieno mazliet degvīna.

Tautas ticējums – ja pīlādzim ir daudz ogu, tad gaidāma auksta ziema. Vai pamanījāt, kā ir šogad?

Uzmanību: Parastos pīlādžus nedrīkst lietot, ja ir pastiprināta asins recēšana.

Pīlādzis



Pīlādzis, saukts arī par cermūksli, sērmūksli, pīlenģi un pūceni, ir visiem labi pazīstamais koks ar baltiem smaržīgiem ziediem un sarkani oranžām ogām. Ārstniecībā lieto ziedu tēju, taču iecienītākas ir ogas. Ja nepatīk ogu rūgtā garša, tad der ņemt vērā, ka tā samazinās pēc salnām, kā arī ogas sasaldējot. No tām gatavo uzlējumus un tējas. Ogas parasti ievāc no augusta līdz oktobrim, taču tās var ievākt arī pēc salnām. Kaltētus augļus var uzglabāt 2 gadus.

Pīlādži satur daudz C vitamīna, A vitamīnu, daudz karotīna, miecvielu, organisko skābju un ēterisko eļļu. No pīlādžu ogām var pagatavot arī vīnu, tā kā tās satur līdz pat 9% cukura. Ogas žāvē 70-80 grādu temperatūrā līdz tās saspiežot nelīp kopā, un uzglabā slēgtos stikla traukos. Kaltēti pīlādži ieteicami gremošanas veicināšanai. Pietiks, ja tiks apēstas vien nedaudz vairāk kā 10 ogas.

Pīlādzi lieto pret hipovitaminozēm, arī kā diurētisku un asinis apturošu līdzekli. Sakaltētu ogu novārījums ir labs līdzeklis pret caureju un pūšļa kaitēm. Literatūrā var atrast informāciju arī par to, ka tas palīdz cīņā ar aterosklerozi, normalizē holesterīna līmeni, kā arī palīdz pret aknu, nieru, locītavu, kuņģa un zarnu trakta slimībām, diabētu un mazasinību.

Pīlādžu novārījumu pagatavo, ņemot ēdamkaroti ogu (svaigu vai kaltētu), aplejot ar 2 glāzēm ūdens, un 10 minūtes vārot, tad to atdzesē. Lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā.

Savukārt svaigu sulu lieto dizentērijas, cingas (kopā ar medu), hipertonijas, aterosklerozes ārstēšanai un kā vieglu caurejas līdzekli bērniem.

No pīlādžiem var pagatavot dažādus gardumus. Piemēram, lai pagatavotu pīlādžu želeju, ņem 1 kg ogu un 1 kg cukura. Ogas nomazgā, noplaucē verdošā ūdenī un vāra mīkstas. Izvārītās ogas izberž caur sietu, masai pievieno cukuru un vāra, līdz želeja gatava. Gatavību var pārbaudīt, uz šķīvja uzpilinot nelielu daudzumu želejas – ja tā neizplūst, tad ir gatava.

Lai pagatavotu pīlādžu liķieri, no ogām nepieciešams izspiest sulu. Iegūto sulu karsē, ik pa laikam noņemot putas. Kad sula ir dzidra, to nokāš, pieliek cukuru (uz 1L sulas nepieciešams 1,3 kg cukura) un pavāra vēl 4-5 minūtes. Sīrupam pielej glāzi citronu sulas un glāzi degvīna. Ja sanāk par stipru, var pieliet nedaudz ūdeni. Pilna pudelēs un liek nostāvēties 2 mēnešus.

Var pagatavot arī losjonu taukainas sejas ādas kopšanai. Tam būs nepieciešamas 2 ēdamkarotes sasmalcinātu pīlādžogu, kam pievienota ēdamkarote medus, tējkarote ābolu etiķa un glāze tīra ūdens. Maisījumu uz kādu pusstundu noliek nostāvēties un pēc tam pievieno mazliet degvīna.

Tautas ticējums – ja pīlādzim ir daudz ogu, tad gaidāma auksta ziema. Vai pamanījāt, kā ir šogad?

Uzmanību: Parastos pīlādžus nedrīkst lietot, ja ir pastiprināta asins recēšana.