Latvijā pieaug cilvēkiem darbspējīgā vecumā

Ārsti speciālisti norāda, ka šobrīd Latvijā strauji pieaug cilvēku skaits darba spējīgā vecumā, kuri sirgst ar atmiņas un citiem viegliem kognitīviem jeb izziņas traucējumiem.

Kā norāda neiroloģe Dr.Med. Inese Blumberga, novērojumi ikdienas praksē liecina, ka traucējumi tiek konstatēti vidēji katram desmitajam pacientam šajā vecuma grupā.

Eksperte gan informē, ka precīza kopējā aina nav zināma. Pirmkārt, netiek veikta uzskaite, kas ļautu spriest par precīzu statistiku. Otrkārt, novērojams, ka cilvēki nevēršas pie ārsta, turklāt nepietiekami pievērš uzmanību šķietami nekaitīgām pārstrādāšanās blakusparādībām, kas sākotnēji uzveicamas ar pavisam vienkāršiem dzīves kvalitāte uzlabojumiem - fiziskām aktivitātēm, svaigu gaisu un dabīgiem preparātiem.

I.Blumberga: «Ja pirms desmit gadiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem saskārās pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, tad šobrīd minētās problēmas skar arvien jaunākus cilvēkus. Ar sūdzībām par atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās traucējumiem un nogurumu sastopas cilvēki darbspējīgā vecumā, pat 30 un 40 gados.»

Eksperti ar bažām norāda uz tendenci, ka lielākā daļa cilvēku šīs problēmas ignorē, nemeklējot ne cēloņus, ne risinājumus. Šāda pavirša attieksme var novest pie tā, ka jau dažu gadu laikā stāvoklis progresē un faktiski cilvēki darbspējīgā vecumā vairs nav spējīgi pilnvērtīgi veikt savu darbu. 

«Aizvadot garas un saspringtas darba stundas birojā, intensīvi nodarbinot savas smadzenes, cilvēki jūtas pārguruši un aizmirst par fiziskām aktivitātēm. Tādējādi smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli tiek kavēta, un arī jauniem cilvēkiem nākas saskarties ar atmiņas traucējumiem. Diemžēl daudzi cilvēki situācijas risinājumus meklē tikai fiziska diskomforta gadījumā, kad saskaras ar galvas sāpēm vai reiboņiem,» norāda I.Blumberga.

Skābekļa trūkums smadzenēm veicina problēmas saasināšanos
Straujais ikdienas ritms ir galvenais cēlonis atmiņas un citu vieglu kognitīvu traucējumu straujajai izplatībai. Cilvēkiem neatliek laika nedz fiziskām aktivitātēm, nedz laika pavadīšanai svaigā gaisā, kas noved pie bīstamas kopsakarības - garīgā slodze pieaug, bet smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli samazinās.

Tieši tāpēc problēmas novēršanai būtiskākā ir smadzeņu un sirds muskuļu šūnu apgāde ar skābekli, kura uzņemšanu var sekmēt dažādos veidos.

Brain-o-flex	Barība prātam.
	Sojas lecitīns nepieciešams smadzeņu šūnu un nervu sistēmas stiprināšanai. Antioksidanti – polinepiesātinātā omega-3 taukskābe un ginkgo biloba lapās esošie – uzlabo garīgā darba spējas, holesterīna vielumaiņu, asinsriti, stiprina kaulus un muskuļus. E vitamīns un beta karotīns kā spēcīgi antioksidanti pasargā organismu no brīvo radikāļu graujošās ietekmes, novēršot priekšlaicīgas vecuma izmaiņas, uzlabo redzi. Ieteicams smadzeņu darbības uzlabošanai, atmiņas stiprināšanai, uzmanības un koncentrācijas spēju paaugstināšanai, hipertonijas rašanās riska mazināšanai.
	Sastāvs (1 kapsulā): Sojas lecitīns 195,16mg, zivju eļļa (taukskābes omega-3,EPA/DHA 20/50) 133,78mg, ginkgo biloba (lapu ekstrakts) 15mg, storu dzimtas zivju pieņi 11,97mg, E vitamīns 5mg, beta-karotīns 2mg

Ko par tavu veselību stāsta mati un nagi

Nav noslēpums, ka cilvēka ārējais izskats ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik laba ir viņa veselība kopumā. Lai gan izskatu varam uzlabot, lietojot kosmētiskos līdzekļus un apmeklējot kosmētiskās procedūras, rezultāts nebūs efektīvs un ilgstošs, ja organismā trūks nepieciešamās uzturvielas - neveselīgs nagu un matu izskats bieži vien ir signāls tam, ka organismā trūkst kāda no uzturvielām.

Pazīmes, kas signalizē par uzturvielu trūkumu

Kā galvenos apstākļus, kas ietekmē matu stiprumu un augšanu Māris Belte nosauc ģenētiskos faktorus jeb iedzimtību, ārējo vidi, bet galvenokārt – ikdienas uzturu. Farmaceite Sandra Ērgle skaidro, ka uzturvielas, ko ikdienā uzņemam ar pārtiku, mūsu organisms proporcionāli un secīgi sadala visiem orgāniem, sākot ar ķermeņa funkcionēšanai būtiskākajiem orgāniem. Redzamā matu un nagu daļa sastāv no nedzīvām šūnām (tāpēc nejūtam sāpes tās apgriežot), tur mati un nagi saņem vismazāko uzturvielu devu. Tāpēc arī nagu un matu izskats ir būtisks kopējās veselības indikators.

Speciālists Māris Belte stāsta, ka matu vai nagu barošana «no ārpuses» var radīt tikai simptomātiskus uzlabojumus. Tas skaidrojams ar to, ka mati un nagi aug no saknītes, kas nogādā barības vielas matam vai nagam. Ļoti būtisks faktors, kas ietekmē nagu un matu stāvokli, ir, piemēram, gremošanas sistēmas stāvoklis - ja cilvēkam būs kādas hroniskas, īpaši kuņģa - zarnu trakta saslimšanas, tas var traucēt noteiktu bioloģiski aktīvu vielu uzsūkšanos, līdz ar to cietīs mati, āda un nagi, un neviens kosmētiskais līdzeklis šādā gadījumā nelīdzēs. Tāpat nagu un matu stāvokli ļoti negatīvi ietekmē smēķēšana, jo smēķējot tiek zaudēts ļoti daudz C vitamīna, kas savukārt ir nepieciešams kolagēna (olbaltumviela, kas veicina matu un nagu stiprumu un elastību) sintēzei.

«Ja veseli mati ir spēcīgi un tiem piemīt dabisks spīdums, tad novājinātiem matiem raksturīgs sausums, tie ir sašķēlušies un lūstoši. Tāpat veselības problēmu gadījumā var pastiprināties matu izkrišana. Arī nagiem, līdzīgi kā matiem, par veselību liecina dabīgs spīdums, izturība un vienmērīga struktūra, kamēr slimi nagi būs plāni, nespodri, ar izmainītu struktūru un viegli lūstoši. Arī ienadžu veidošanās ir noteiktu uzturvielu deficīta pazīme,» stāsta «Vitabiotics» pārstāvis Māris Belte. Lai gan šādas problēmas var uztvert kā vizuālus defektus, kurus varam nomaskēt ar kosmētiskiem līdzekļiem, tomēr būtu jāatceras, ka matiem, tāpat kā nagiem, mērķis ir veikt aizsargājošas funkcijas.

Matu šķiedras aizsargā galvas ādu no siltuma zuduma, UV stariem un traumām, turpretī nagi aizsargā jutīgos pirkstu galus. Tāpēc labākais veids nagu un matu veselības saglabāšanai ir pilnvērtīga un sabalansēta ēdienkarte. Problēmas varētu rasties, ievērojot vienveidīgas diētas, tāpat arī nepārdomāta veģetārieša diēta organismā var radīt dzelzs un cinka deficītu. Eksperts uzsver, ka pat latents dzelzs deficīts samazina skābekļa piegādi matu un nagu saknītēm.

Māris Belte skaidro, ka matu un nagu veselību būtiski ietekmē arī dienas režīms. Daudz uzturoties iekštelpās, kuras ir nevēdinātas, putekļainas, kā arī uzturoties telpās, kurās tiek izmantots gaisa kondicionieris – mati un nagi izjūt stresu, kas atsaucas arī uz izskatu. Arī miega trūkums negatīvi ietekmē matu un nagu izskatu, jo bezmiegs rada stresu. Stress savukārt pasliktina mikrocirkulāciju, kā rezultātā nagos veidojas balti plankumi, mati zaudē melanīnu - kļūst sirmi, sausi un lūstoši.

Beauty	Imperative Attraction
	UB Beauty uzlabo matu, ādas, nagu veselību. Tā sastāvā esošām polinepiesātinātām omega-3 un omega-6 taukskābēm un vīnogu ekstraktam piemīt antioksidantu aktivitāte, tie stimulē keratīna, saistaudu šķiedru veidošanos, piedalās ādas, matu, nagu atjaunošanā, aktivizē reģenerācijas procesus, veicina vitamīnu asimilēšanu, kā arī uzlabo sieviešu reproduktīvās sistēmas darbību. Ieteicams ādas, nagu un matu veselības un izskata uzlabošanai, vielmaiņas un asinsrades procesu normalizēšanai. Kavē priekšlaicīgu novecošanos, uzlabo hormonu darbību.
	Sastāvs (1 kapsulā): keramīdi, ārstnieciskās gurķenes eļļa, kviešu dīgstu eļļa, mencas aknu eļļa, dzeltenais bišu vasks, sojas lecitīns, metionīns, beta karotīns, vīnogu izspiedu ekstrakts, E vitamīns, H vitamīns (biotīns).

Sirds un asinsvadu slimības - biežākais nāves cēlonis

Epidemioloģiskie pētījumi par iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem liecina, ka Latvijā vismaz 65% vīriešu un 62% sieviešu asinīs ir paaugstināts holesterīna līmenis. Savukārt no sirds un asinsvadu slimībām gadā mirst apmēram 18 000, kas ir 55%–56% no kopējā mirušo skaita Latvijā, liecina Latvijas Veselības ministrijas statistika.

Pētījumu rezultāti pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji savai veselībai velta pārāk maz uzmanības un neapzinās sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ietekmes nopietnību. Satraucošs ir arī pētījums par cilvēkiem, kuriem jau konstatēta nopietna sirds asinsvadu slimība – 47% šo pacientu holesterīna līmenis ir paaugstināts pat virs 5 mmol/l (milimoli litrā), kas ir normāls skaitlis nosacīti veseliem cilvēkiem. Šādi rezultāti liecina par nepilnīgu sekundāro profilaksi.

«Latvijā speciāli epidemioloģiskie pētījumi par iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem tiek veikti jau kopš 1992. gada. Šo pētījumu rezultāti nav iepriecinoši, tradicionālo riska faktoru izplatība pēdējo 15 gadu laikā nav būtiski mainījusies. Atsevišķu riska faktoru, piemēram, palielināts holesterīna līmenis, rādītājiem ir tendence pieaugt. Viens no galvenajiem šīs situācijas iemesliem ir iedzīvotāju nepietiekamā informētība par holesterīna ietekmi uz veselību un pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu holesterīna līmeni. Joprojām plaši izplatīts ir mīts, ka holesterīna skaitli iespējams samazināt tikai ar veselīgas pārtikas lietošanu uzturā, kaut gan patiesībā bieži vien ir jālieto arī īpaši medikamenti,» stāsta Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors Vilnis Dzērve.

Pētījumu kompānijas «Data Serviss» veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti atklāj, ka 20% respondentu ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs neko nedara, lai šo līmeni mazinātu. Tātad Latvijas sabiedrība joprojām nav pietiekami informēta par iespējamo kaitējumu, kuru spēj nodarīt paaugstināts holesterīna līmenis. Šāda situācija veicina vieglprātīgu attieksmi pret nopietniem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.

«Data Serviss» veiktais pētījums liecina, ka 78% no 1024 respondentiem zina vai uzskata, ka zina, kas ir holesterīna skaitlis. Savukārt tikai 32% no kopējā respondentu skaita ir noskaidrojuši savu holesterīna līmeni. Savu holesterīna līmeni galvenokārt zina sievietes, iedzīvotāji vecāki par 45 gadiem, latvieši un iedzīvotāji, kuru ģimenē nav bērnu. Retāk par savu holesterīna līmeni informēti ir iedzīvotāji Latgalē.

Holesterīns ir organismam nepieciešama taukiem līdzīga viela, kas ir katra cilvēka asinīs. Lielāko daļu holesterīna ražo aknas no uzņemtiem trekniem pārtikas produktiem, galvenokārt no treknas gaļas un piena produktiem. Organismā parasti holesterīns ir pietiekamā daudzumā un tā trūkums nekad nav novērojams. Paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā tas var sākt izgulsnēties asinsvados, tādējādi paaugstinot miokarda infarkta vai smadzeņu insulta risku.


.

Vinex	Franču noslēpums.
	Vīnogas satur spēcīgus antioksidantus, kas uzlabo imunitāti, mazina agresīvās ārējās vides kaitīgo iedarbību uz organismu. Aktīvās vielas vīnogu sastāvā palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas, normalizē sirds un asinsvadu darbību, labvēlīgi ietekmē redzi un kaulu un muskuļu sistēmu. Ieteicams pie paaugstinātām fiziskām un garīgām slodzēm brieduma gados. Veicina sirds un asinsvadu veselību un uzlabo dzīves kvalitāti pusmūžā.
	Sastāvs (1 kapsulā): Sīko vīnogu pulveris 162,5mg, vīnogu izspiedu ekstrakts 87,5mg