Bietes (parastās, galda)

Galda biešu savvaļas formu vēl tagad var sastapt no Vidusjūras līdz Melnās jūras piekrastei. Jau pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras tās bija kļuvušas par kultūraugu, ko audzēja zemkopji gan senajā Babilonijā, gan Asīrijā un Persijā. Maz pamazām bietes izplatījās arābu zemēs, no turienes nonāca kā Afganistānā un Indijā, tā Grieķijā un Romas impērijā. Eiropā tās īpaši populāras kļuva 17. – 18. gadsimtā, taču tad kultivēja tikai galda un lopbarības bietes, visiem zināmās cukurbietes selekcionēja tikai 19. gadsimtā. Taču jau kopš vissenākajiem laikiem šo dārza augu lietoja ne tikai pārtikā, bet arī dziednieciskos nolūkos.

Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši, persieši zināja bieti kā dārzeni un dziedniecības augu. Bietes kultivēšana sākās vēlāk, 1000 gadus pirms mūsu ēras. Vecākā rakstiskā liecība, kurā ir aprakstītas lapu bietes ir datēts ar 722-711 gadiem pirms mūsu ēras. Eiropā – 500 gadus pirms mūsu ēras uzturā izmantoja tikai biešu lapas, bet Āzijā šajā laikā vairāk cieņā bija saknes. Visos laikos daudzām pasaules tautām bietes bija ārstniecisks produkts. Hipokrāts ir norādījis par bietes izmantošanu dažādu saslimšanu dziedēšanā, pievienojot tās dažādu augu maisījumiem. Visi kosmetologi iesaka dzert biešu sulu lai saglabātu sejas ādas svaigumu. Šī bietes īpašība arī bija zināma jau ļoti sen. Tajos laikos un arī mūsdienās skaistules uzskata, ka biešu sula attīra organismu no šlakām un saglabā kaistu figūras formu, uzmundrina garastāvokli, pastiprina dzīvesprieku. 1747. gadā vācu ķīmiķis biešu sastāvā atklāja saharozi, kā rezultātā bietes sāka izmantot cukura iegūšanai. Tika izveidotas speciālas šķirnes, kuras saturēja palielinātu saharozes daudzumu un bija rentabli izmantot rūpnieciskos nolūkos. Kaut gan jāpiezīmē, ka krietni senāk turki jau mācēja vārīt no bietēm cukura sīrupu. Cukurbietes tika kultivētas jau Napoleona valdīšanas laikā. Bet šī cukura cena bija daudz augstāka par medus cenu. Tāpēc parastā tauta ilgu laiku uzturā cukuru neizmantoja, to pielietoja galvenokārt ārstnieciskos nolūkos.

Bietes ir divgadīgs kultūraugs. Pirmajā gadā bietes saknenis izveido 0,4-0,9 kg masu un lapu rozeti. Ir baltās un sarkanās bietes. Baltajām bietēm piemīt lielākas dziednieciskās īpašības. Savvaļas bietes uzturā ir izmantotas jau ļoti sen. 2-1 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras ir sākta kultivēt lapu šķirņu bietes Vidusjūras zemēs. Mūsu ēras sākumā sāka kultivēt sakņu šķirņu bietes. 16-17 gs. tika radītas galda un lopbarības šķirnes. 18 gs. no lopbarības šķirnēm tika izveidotas šķirnes kuras satur lielu cukura daudzumu.

Saknes miza parasti ir tumši sarkanā krāsā, bet var būt arī oranža, arī mīkstums biežāk ir sarkans ar vairāk vai mazāk izteiktiem baltiem vai gaiši sarkaniem gredzeniem, bet atsevišķām šķirnēm mīkstums ir dzeltens.
Galda biešu saknes forma variē no plakanas, apaļas līdz cilindriskai. Ēģiptes tipam saknes ir plakanas, Bordo – lielas, apaļi koniskas, Detroit – gandrīz apaļas. Atsevišķo šķirņu tipu veido šķirnes ar cilindrisku sakni.
Lapas ir veselas, gan gaiši, gan tumši zaļas, ar vairāk vai mazāk izteikto antociāna krāsojumu. Lapu kāti ir gari, lapas plātne lancetveida vai iegareni olveida, spīdīga.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo ieņemta pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni.
• Svaigas bietes. Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera kaitēm, aterosklerozi, mazasinību. Vēlams pieradināt organismu pie šī produkta, sākumā lietojot pa tējkarotei pie salātiem vai vinegreta.
• Novārījums. 1 kg sarīvētas bietes, vāra 2 litros ūdens, līdz šķidrums sāk kļūt «biezs». Dzer pa 1/2 gl. 5 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto lai šķīdinātu žultsakmeņus.
• Sula. Sulu izmanto par palīglīdzekli, ārstējot kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Dzer pa 1/3 gl. 20 min pirms ēšanas 3 reizes dienā. Lietošanas kūre ilgst 10 dienas 2 – 3 reizes gadā.
• Sula. 3 ēdamk. svaigu biešu un kartupeļu sulu, nedaudz medus. Lieto pret bezmiegu, neirozēm, depresīviem garastāvokļiem un nervu kaitēm ik vakaru stundu pirms gulētiešanas.
• Sula. 1/4 gl. biešu sula, 1/4 gl. burkānu sula, 1/2 gl. ābolu sula un 1 ēdamk. seleriju sula. Šādu dzeramo lieto pusotru mēnesi jeb 6 nedēļas. Dos spēkus un piešķirs sejas ādai svaigumu rudens un ziemas tumšajā periodā.
• Sula. Vienādās devās biešu sula un kāpostu sula palielina darba spējas, samazina holesterīna daudzumu asinīs, neļauj attīstīties audzējiem. Par pēdējiem gan jāsaka, ka novērots – bremzēšana notiek tikai tik ilgi, kamēr lieto bietes.
• Sula. Vienādās daļās biešu, rutku un burkānu sulu un dzer pa 2 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, vielmaiņas traucējumiem, diabēta un spēku izsīkuma.
• Sula. Ir tautas medicīnas receptes, kas iesaka pilināt biešu sulu degunā pret iesnām – 5 – 7 reizes dienā.
• Etiķa uzlējums. Hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā var sarīvēt bietes – piepildīt ar tām glāzi – un pārliet tās ar ēdamkaroti parastā galda etiķa, tad ļauj visam vairākas stundas pastāvēt (dažādos avotos minēts dažāds laiks – no 2 līdz pat 10 stundām). Nospiež šķidrumu un ar to skalo kaklu.
• Komprese. Ja satūkušas rokas vai kājas, tad sarīvē nomizotas bietes un kartupeļus un iegūto masu pieliek pie slimajām vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā patur vismaz minūtes 20.
• Sejas maska. 1 svaigu kartupeļa sulu sajauc ar biešu sulu un kviešu miltiem, līdz iegūst biezam krējumam līdzīgu masu, ko biezā kārtā uztriepj uz sejas un pārklāj ar salveti, kas samitrināta biešu sulā. Masku tur 20 minūtes, tad nomazgā ar vēsu pienu, kam pielieta puse ūdens. Ieteicama ja āda lobās, ir apsaldēta vai iekaisusi.
• Biešu lapu aplikācijas. Vasarā pret galvas sāpēm var izmantot biešu lapas: tās labi saburza ar rokām un pieliek pie pieres – pēc minūtēm 15 nepatīkamās sajūtas galvā pāriet.

DZIEDNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS UN ĶĪMISKAIS SATURS

• Bietes ir bagāts šķiedrvielu un bāzisko minerālvielu avots. Bietēs sevišķi daudz ir kālija, kalcija, magnija, fosfora. Bietēs ir arī dzelzs, cinks, mangāns, kobalts, kas ļoti nepieciešami asinsradei.
• Šis sakņaugs veicina zarnu darbību, tāpēc to iesaka, lai attīrītu organismu no sārņiem un sekmētu vēdera izeju.
• Ar bioloģiski aktīvajām vielām bagātākas ir biešu lapas un lapu kāti.
• Bietes ir ieteicamas nieru un urīpūšļa saslimšanu, hemoroīdu gadījumos.
• Biešu uztura vērtību nosaka vitamīnu saturs saistībā ar kāliju, jodu, dzelzi, olbaltumvielām un šķiedrvielām.
• Joda satura daudzumā bietes paliek iepakaļ tikai jūras kāpostiem, tāpēc ir labs līdzeklis pret aterosklerozi un lieliski uzlabo atmiņu.
• Bietes vitamīnus saglabā līdz pat pavasarim.
• Bietes satur līdz 2% olbatumu, 14,5% cukurus, sāļus – kālija, kalcija, magnija, fosfora.
• Bietes nesatur karotīnu, bet atšķirībā no burkāniem daudz vairāk askorbīnskābi.
• Biešu lapas mūsu senči vienmēr ir uzskatījuši par lietderīgu uztura sastāvdaļu.
• Galda bietes satur 8-15,5% cukuru, nelielu daudzumu organiskās skābes (ābolskābi un skābeņskābi), 25 mg/100 g c vitamīnu, B1, B2, P, PP vitamīnus. Svaigas jaunās biešu lapiņas C vitamīnu satur līdz 50 mg/100 g. 
• Biešu sastāvā ir komponenti kas samazina lukozes līmeni asinīs pēc pārtikas uzņemšanas.
• Biešu škiedrvielas paātrina uztura virzību pa kuņģa – zarnu traktu, kas samazina uzsūkšanās procesus, bet arī paātrina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma.
• Biešu sula samazina kancerogēno vielu aktivitāti. Tautas medicīnā sulu pielieto kā vieglu atslābinošu līdzekli. Lieto kā plaušu un taisnās zarnas vēža profilakses līdzekli.
• Bietes ir ieteicamas cilvēkiem kuriem ir paaugstināts risks miokarda infarkta un insulta attīstībai, jo pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Apiņi

Apīnis vijas ap kokiem un upju krastos ir bieži sastopams.Kā vēsta senie raksti, jau kopš 11. gadsimta apiņus izmantoja alus darīšanā, jo tos pievienojot, alus neskābst un iegūst patīkamu garšu un smaržu. Ārstniecības nolūkiem apiņi ir lietoti daudz agrāk. Tautas medicīnā apiņus lieto sāpīgu, stipri asiņojošu mēnešreižu gadījumā, ar klimaktērisko periodu saistīto nervu sistēmas, sirds un gremošanas orgānu darbības traucējumu novēršanai, kā arī ādas slimību ārstēšanai. Ar labiem panākumiem apiņu augļkopas lieto migrēnas, podagras, tuberkulozes ārstēšanai, ēstgribas veicināšanai. Apiņu "čiekuriņi" jāvāc, kamēr tie ir dzeltenīgi zaļi un pieglaustām zvīņām, jo tad, kad zvīņas paveras, viss labums izbirst. Apiņi satur lupulīnu, kura sastāvā ir ēteriskās eļļas, rūgtvielas-humulons un lupulons, kurām piemīt antibakteriālas un fitoncīdas īpašības, tātad, apiņus var lietot gripas epidēmijas laikā profilaktiski, lai nesaslimtu.

Apiņi lietošanai ir vairāk piemēroti sievietēm, jo satur arī fitoestrogēnus, no kā organismā veidojas sievišķīgais hormons - estragēns, kurš uz vīriešiem atstāj ne visai labu iespaidu. Visiem zināms apzīmējums – alus vēders, un tas nav tikai no tā, ka alus satur daudz kaloriju, pie vainas ir arī apīņa estrogēnu veidošanās stimulējošā darbība. Vācieši raksta, ka īpaši tāda darbība ir skārda bundžās pildītam alum. Arī potenci apiņi novājina, bet toties dod labu miegu. Ņemot šos apsvērumus vērā, var teikt, ka alus ir sieviešu dzēriens. Kā jau minēts, apiņu novārījumu iesaka sievietēm klimaktērisko traucējumu mazināšanai, tikai tas ir stipri rūgts.

Ņem l ēdamkaroti drogas, aplej ar l glāzi vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 8-10 minūtes, ļauj ievilkties 20 - 30 minūtes. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā pirms ēšanas.

Daudzgadīgs augs līdz 18 metru augstumā. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā.

Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļļām (1-3%). Satur arī C, B1, B3, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus u. c. vielas. Bioloģiski aktīvās vielas izrāda nomierinošu, palielina diurēzi, piemīt estrogēna aktivitāte. Rūgtvielas uzlabo gremošanas procesus. Biežāk apiņus izmanto citu augu drogu maisījumu sastāvos, lai pastiprinātu to iedarbību. Ietilpst asins attīrošo, kuņģa, nomierinošo tēju sastāvos. Aug drogu maisījumos apiņi ir aptuveni ¼-1/5 daļa. Šīs tējas lieliski palīdz dažādu saslimšanu dziedēšanā, kuras izsauc nervu sistēmas darbības traucējumi. Izmanto arī tonizējošo tēju sastāvos.

Tīrā veidā izmanto aknu un žultspūšļa iekaisumu, bezmiega, garīgās pārslodzes, neiralģijas, sirds saslimšanu, bakteriālās dizentērijas, cistīta gadījumos, vispārējā uzbudinājuma mazināšanai. Izrāda stimulējošu efektu menstruālā cikla laikā. Kompresēm - čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai. Piemīt uzbudinoša, pretmikrobu, antispazmatiska, savelkoša, baktericīda, urīna dzenoša, hipnotiska, sedatīva iedarbība. Uzlabo apetīti, to nodrošina sastāvā esošās miecvielas un rūgtvielas. Homeopātijā apiņus uzskata pirmkārt kā nomierinošu līdzekli.

Aromaterapijas nolūkiem izmanto mājas apstākļos dermatīta, astmas, hroniska klepus gadījumā, mazina menstruālās sāpes un seksuālo uzbudinājumu. Nomierina nervu sistēmu. Izmanto arī lai aromatizētu tabaku, kulinārijas mērces, alu. Eļļu ieteicams lietot sajauktu ar priežu, hiacintes, muskatriekstu, citrusaugu un garšaugu eļļām.

Pārdozējot var būt galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera rajonā, slikta pašsajūta, noguruma sajūta un vieglas hepatīta pazīmes.


PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Uzlējums. 20 g apiņi, 1 l verdošs ūdens. Lieto 3 reizes dienā pa 1 tējk.
• Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. jauno dzinumu sula. Hepatīta gadījumā (gatavo pavasarī un vasaras sākumā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
• Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. apiņi. Apiņus iepriekš 10 stundas mērcē piena un ūdens maisījumā. Hepatīta gadījumā (gatavo ziemā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
• Uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Bezmiega gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
• Spirta uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Gastrīta un cērmju gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
• Ziede. Pagatavo ziedi no apiņiem un nesālītiem cūku taukiem (1:1). Brūču, traumu vietu, locītavu sāpju mazināšanai.
• Skalojamais ūdens. Apiņus aplej ar 3-4 l auksta ūdens un karsē ūdens peldē. Uzlējumu nostādina 10 stundas. Lieto 3 reizes nedēļā. Lieto lai mazinātu matu izkrišanu. Neirozes gadījumā pagatavo lielāku uzlējuma daudzumu un pievieno vannas peldes ūdenim.
• Nemiera, miega traucējumu un baiļu sajūtas gadījumā – 2 tējk. apiņi, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 15 min. Lieto 2 reizes dienā pa tasītei kā nomierinošu līdzekli vai 30 min pirms nakts miega1 tasīti (var pievienot 1 tējk. baldriānu uzlējumu).
• Izmanto kā sastāvdaļu miega spilvenu pildījumam neirozes gadījumā. Pa dienu spilventiņu pārklāj ar biezāku audumu, lai aromāts tik ātri neizgarotu.
• Var 2-3 reizes dienā sakošļāt apiņus (naža galu).
• Uzlējums. 5-7 g apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina termosā 24 stundas. Izlieto 5-6 reizēs, vienā dienā. Saldināšanai pievieno 2 karotītes medu. Lieto neirozes gadījumā.
• Uzlējums. 2 tējk. kaltēti apiņi, ½ gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas. Lieto pa ½ gl. uz nakti nervu uzbudinājuma un krampju gadījumos.
• Spirta uzlējums. 50 g apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. sajauktu ar ūdeni pirms pusdienām un vakarā hipertoniskās slimības gadījumā.
• Novārījums. 2 ēdamk. nenogatavojušies apiņi, 1 gl. ūdens. Vāra 30 min. Lieto kompresēm tromboflebīta gadījumā.
• Novārījums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Karsē ūdens peldē 15 min. Pievieno ūdeni līdz sākotnējam līmenim (daudzumam). Lieto pa 1 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas tromboflebīta gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. Verdošs ūdens. Nostādina termosā 4 stundas. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas liesas saslimšanu gadījumā.
• Uzlējums. 2 ēdamk. svaigi apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, gastrīta gadījumā. Apetītes uzlabošanai.
• Uzlējums. 2 ēdamk. svaigu dzinumu sula (vai 2 ēdamk. kaltēti apiņi), 1 gl. piens, 1 gl. silts ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Izlieto dienas laikā hroniska hepatīta, holecistīta gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens, Nostādina 30 min. Lieto pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā cērmju gadījumā.
• Degvīna uzlējums. 40 g kaltēti apiņi, 1 gl. degvīns. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 7 pilieniem pirms pusdienām un vakarā kā pret cērmju līdzekli.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas cingas gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas uretrīta, cistīta, nefrīta gadījumā, kā urīna dzenošu līdzekli sifilisa ārstēšanas laikā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 4 stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas menstruācijas sāpju, klimaktērijas perioda gadījumā.
• Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Izmanto kompresēm ādas vēža un piena dziedzeru vēža gadījumos.
• Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Izmanto kompresēm locītavu sāpju gadījumos.
• Spirta uzlējums. 50 g ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. Pirms pusdienām un vakarā locītavu sāpju mazināšanai.
• Kompreses. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, neliels daudzums verdošs ūdens. Sajauc un izveido putriņai līdzīgu masu, ko komprešu veidā uzliek sāpošajām vietām.
• Uzlējums. ¼ gl. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Lieto pa ¼ gl. pirms ēšanas ekzēmas gadījumā.

Aronija

Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Krūmu, audzē ari kā krāšņumaugu. Pavairo ar stratificētām sēklām, spraudeņiem un atvasēm. Ziedi balti, čemurveida ziedkopā.

Aronijas jeb melnās pīlādžogas ievāc, kad tās ir pilnīgi nogatavojušās — miza ir blīva, mīkstums melns, sula tumši rubīnsarkana.

Augļi ienākas septembrī, 1-1,5 cm diametrā, melni, sulīgi. Lieto ievārījumam, konservēšanai, vīniem. Tajos ir P (60 mg% ), C (10— 15 mg% ) un PP vit., B grupas vit., karotīns, cukuri, organiskas skābes, miecvielas, mikroelementi u.c.

Svaigus var uzglabāt 30—45 dienas.
Kā liecina zinātniskie pētījumi, aroniju sula paplašina asinsvadus un pazemina arteriālo asinsspiedienu. Tādēļ to ar labiem rezultātiem var lietot hipertonijas slimnieki.Aronijas nav ieteicams lietot gastrīta slimniekim, cilvēkim ar paaugstinātu skābes saturu kuņģī, kā arī slimniekim, kas sirgst ar divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.