Aktīvās vielas ir sapanīni, alkoloīdi, minerālvielas.
Jaunās lapas un dzinumi ir bagāti ar olbaltumu, askorbīskābi (93,6%), rutīnu (113mg%), minerālsāļiem. Šis augs ir bagāts ar proteīnu.
Par auga izmantošanu tautas medicīnā ir minēts pirmajā augu aprakstu grāmata vācu valodā, kas datējama ar 1485. gadu. Kā piemērs izmantošanā tur ir minēta auga lietderība pie apsaldējumu uztūkumu mazināšanas. Šīs grāmatas autors atsaucas uz Galēna, Dioskorida un Serapiona zināšanām.
Balandu no seniem laikiem izmanto uzturā Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Mūsdienās ir radītas arī balandas kultivētās šķirnes, ko audzē dārzos.
Sengrieķu ārsts Galēns ir piezīmējis, ka balanda pēc kaloritātes un uztura vērtības var līdzināties dzīvnieku valsts produktiem. Augam nav ne specifiskas smaržas, ne īpašas garšas, pievienojot garšvielas tas ideāli noder kā salātu, zupu, garnējumu komponents. Kaltētas balandas lapas pievieno miltiem, tādā veidā palielinot maizes uztura vērtību. Šāda maize arī labāk izcepas un ilgāk glabājas svaiga. No balandas sēklām pagatavo biezputru, kas pēc garšas un sātīguma līdzīga griķu biezputrai.
DZIEDNIECISKĀ IEDARBĪBA
- Izmanto vielu maiņas procesu traucējumu gadījumos.
- Mīkstina ādu ap iekaisumiem nagu rajonos.
- Pielieto aknu, urīnpūšļa, plaušu, gremošanas trakta orgānu saslimšanu gadījumos. Uzlējumu izmanto asins attīrīšanai, sekrēcijas dziedzeru darbības veicināšanai.
- Lietojot kā salātu sastāvdaļu jāuzmanās no pārdozēšanas, jo ir novērota nevēlama organisma reakcija – ādas izsitumi.
- Auga sastāvā esošie saponīni iedarbojas pie traucējumiem organisma vielu maiņas procesos.
- Tēja. 1 tējk. auga masa, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 10 min. lieto pa 1-2 tasītēm katru dienu.
