Ar vecumu zīlīte un kristāliņš uz acs tīkleni caurlaiž arvien mazāk saules gaismas, kas regulē organisma diennakts ritmu. Pēc Kanzasas universitātes doktoru viedokļa tā ir nopietna un ļoti interesanta problēma, kuras izpētē mūsdienu zinātnes pagaidām ir tikai sākumposmā. Diennakts ritmi – tie ir tādi fizioloģiskie procesi, kas aktivizē organismu no rīta, lai tiktu galā ar dienas darbiem, un nomierina to pirms nakts. Šis cilvēka iekšējais pulkstenis „paļaujas” uz gaismu. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuriem ir traucēti diennakts ritmi, piemēram, tie, kuri strādā maiņās, - biežāk cieš no bezmiega, sirds slimībām un atrodas paaugstināta onkoloģisko saslimšanu attīstības riska grupā.
Tā sauktās fotojutīgās acs tīklenes šūnas uztver saules gaismu un nosūta to uz suprahiazmatisko kodolu – smadzeņu daļu, kas atbild par organisma bioloģiskajiem ritmiem. Suprahiazmatiskais kodols noregulē organismu, dodot vakarā komandu izmest hormonu melatonīnu, bet no rīta – kortizolu. Pieņemts uzskatīt, ka melatonīns daudzējādā ziņā ir derīgs veselībai.
Kanzasas universitātes doktoru grupa jau 2002.g. ir noskaidrojusi, ka acs iekšējās tīklenes šūnu foto receptori tieši komunicē ar smadzenēm un ir īpaši jutīgi pret spektra gaišzilo daļu.
Pētījumā, kas publicēts „Britu oftalmoloģijas žurnālā”, Kanzasas universitātes zinātniskie darbinieki šo situāciju novērtē šādi: parastam cilvēkam 45 gadu vecumā foto receptori uztver tikai 50% gaismas. Tieši tik procentu ir nepieciešams, lai pilnā mērā uzturētu diennakts ritmu. Līdz 55 gadiem šī daļa krītas līdz 37%, līdz 75 gadiem – līdz 17%.
Zinātnieki ir salīdzinājuši: cik ātri spilgta gaisma nomāc melatonīna iedarbību 20 gadus un 50 gadus vecām sievietēm. Spektra gaišzilā krāsa, kas manāmi nomāca melatonīnu jaunām sievietēm, pilnībā neiespaidoja melatonīna saturu vecākajai grupai.
Zviedru zinātnieki novēroja pacientus, kuriem ir izoperēta katarakta un ielikts mākslīgais acs kristāliņš. Tika noskaidrots, ka cilvēki ar mākslīgo kristāliņu daudz mazāk cieš no bezmiega un miegainības dienā.
Ārsti oftalmologi ir vienisprātis, ka gados vecākiem cilvēkiem ir jācenšas vairāk atrasties saules gaismā vai jānodrošina spilgts apgaismojums mājās. Riska grupā atrodas gados vecāki cilvēki, jo viņi daudz laika pavada telpās.
Diemžēl pašreiz mēs pārsvarā dzīvojam pie mākslīgā apgaismojuma, kas ir desmit reizes vājāks par dienas gaismu, un turklāt tam ir nepareizs spektrs. Tāpēc, lai acis pārāk ātri nenovecotu, telpās nepieciešams uzstādīt dienasgaismas lampas, fluorescējošās lampas un obligāti jādzer vitamīnu un minerālu kompleksi acīm.
Kompānijas Vision izstrādātais uztura bagātinātājs Safe-to-see mazina acs tīklenes saslimšanu un redzes traucējumu risku. Tā sastāvā ietilpstošais melleņu ekstrakts satur antioksidantus, kuri neitralizē toksīnus tīklenē un pasargā acis no apkārtējās vides negatīvās iedarbības. UB Safe-to-see – tas ir sabalansēts komplekss ar cinku, selēnu, omega-3 kopas polinepiesātinātājām taukskābēm un luteīnu, kas vērsts uz redzes asuma uzlabošanu un acu noguruma mazināšanu.
Visu dienu sēžat pie datora? Lasāt transportā? Ar uztura bagātinātāju Safe-to-see par savu redzi varat neuztraukties.
Labi redzēt šodien, rīt un vienmēr!
| Safe-to-see | |
 |
|
 |
   |
|
Jūsu bērns ir paaudzies un arvien biežāk sāk runāt par brālīti vai māsiņu? Un arī jums nebūtu nekas pretī vēlreiz būt „jaunajiem vecākiem”? Bet varbūt jūs jau esat gatavi auklēt mazbērnus? Diemžēl tagad ir tieši laikā aizdomāties par tamlīdzīgu vēlmju realitāti. Nesenā katastrofa atomelektrostacijā Japānā ir ieviesusi korekcijas demogrāfiskajā situācijā uz Zemes.
Ciemos pie pasakas Izeja atradās gandrīz nejauši. Ekspedīcijas laikā uz tāliem Rietumsibīrijas rajoniem zinātnieki atklāja, ka iedzīvotāju pieaugums tur ir ievērojami augstāks par Krievijas vidējo līmeni, un pēdējo divdesmit-divdesmit piecu gadu laikā nav mainījies. Kā izrādījās, tas bija saistīts ar uzturu. Tika noskaidrots, ka šajos rajonos uztura devas pamatā ir pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu.
.jpg)
Ne tik sen ASV vēl viens avio dispečers tika atbrīvots no darba par to, ka aizmiga darba vietā, atstājot lidmašīnu, kura riņķoja virs lidlauka, sešdesmit minūtes bez neviena koordinatora kontroles dispečerpunktā.
Cilvēki ir tendēti pārvērtēt sava miega vidējo ilgumu. Somnologi – speciālisti problēmu ar miegu sfērā – ir noskaidrojuši: ja pacients apgalvo, ka guļ septiņas ar pusi stundas diennaktī, tad patiesībā viņš guļ aptuveni stundu mazāk.
Cita eksperimenta dalībnieki gulēja pa septiņām stundām diennaktī. Interesanti, ka viņi paši uzstāja, ka pilnībā izguļas, lai gan patiesībā visiem bez izņēmuma bija fiksēts zemāks darbspēju līmenis.
