Kā norāda neiroloģe Dr.Med. Inese Blumberga, novērojumi ikdienas praksē liecina, ka traucējumi tiek konstatēti vidēji katram desmitajam pacientam šajā vecuma grupā.
Eksperte gan informē, ka precīza kopējā aina nav zināma. Pirmkārt, netiek veikta uzskaite, kas ļautu spriest par precīzu statistiku. Otrkārt, novērojams, ka cilvēki nevēršas pie ārsta, turklāt nepietiekami pievērš uzmanību šķietami nekaitīgām pārstrādāšanās blakusparādībām, kas sākotnēji uzveicamas ar pavisam vienkāršiem dzīves kvalitāte uzlabojumiem - fiziskām aktivitātēm, svaigu gaisu un dabīgiem preparātiem.
I.Blumberga: «Ja pirms desmit gadiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem saskārās pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, tad šobrīd minētās problēmas skar arvien jaunākus cilvēkus. Ar sūdzībām par atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās traucējumiem un nogurumu sastopas cilvēki darbspējīgā vecumā, pat 30 un 40 gados.»
Eksperti ar bažām norāda uz tendenci, ka lielākā daļa cilvēku šīs problēmas ignorē, nemeklējot ne cēloņus, ne risinājumus. Šāda pavirša attieksme var novest pie tā, ka jau dažu gadu laikā stāvoklis progresē un faktiski cilvēki darbspējīgā vecumā vairs nav spējīgi pilnvērtīgi veikt savu darbu.
Skābekļa trūkums smadzenēm veicina problēmas saasināšanos
Straujais ikdienas ritms ir galvenais cēlonis atmiņas un citu vieglu kognitīvu traucējumu straujajai izplatībai. Cilvēkiem neatliek laika nedz fiziskām aktivitātēm, nedz laika pavadīšanai svaigā gaisā, kas noved pie bīstamas kopsakarības - garīgā slodze pieaug, bet smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli samazinās.
Tieši tāpēc problēmas novēršanai būtiskākā ir smadzeņu un sirds muskuļu šūnu apgāde ar skābekli, kura uzņemšanu var sekmēt dažādos veidos.