Latvijā pieaug cilvēkiem darbspējīgā vecumā

Ārsti speciālisti norāda, ka šobrīd Latvijā strauji pieaug cilvēku skaits darba spējīgā vecumā, kuri sirgst ar atmiņas un citiem viegliem kognitīviem jeb izziņas traucējumiem.

Kā norāda neiroloģe Dr.Med. Inese Blumberga, novērojumi ikdienas praksē liecina, ka traucējumi tiek konstatēti vidēji katram desmitajam pacientam šajā vecuma grupā.

Eksperte gan informē, ka precīza kopējā aina nav zināma. Pirmkārt, netiek veikta uzskaite, kas ļautu spriest par precīzu statistiku. Otrkārt, novērojams, ka cilvēki nevēršas pie ārsta, turklāt nepietiekami pievērš uzmanību šķietami nekaitīgām pārstrādāšanās blakusparādībām, kas sākotnēji uzveicamas ar pavisam vienkāršiem dzīves kvalitāte uzlabojumiem - fiziskām aktivitātēm, svaigu gaisu un dabīgiem preparātiem.

I.Blumberga: «Ja pirms desmit gadiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem saskārās pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, tad šobrīd minētās problēmas skar arvien jaunākus cilvēkus. Ar sūdzībām par atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās traucējumiem un nogurumu sastopas cilvēki darbspējīgā vecumā, pat 30 un 40 gados.»

Eksperti ar bažām norāda uz tendenci, ka lielākā daļa cilvēku šīs problēmas ignorē, nemeklējot ne cēloņus, ne risinājumus. Šāda pavirša attieksme var novest pie tā, ka jau dažu gadu laikā stāvoklis progresē un faktiski cilvēki darbspējīgā vecumā vairs nav spējīgi pilnvērtīgi veikt savu darbu. 

«Aizvadot garas un saspringtas darba stundas birojā, intensīvi nodarbinot savas smadzenes, cilvēki jūtas pārguruši un aizmirst par fiziskām aktivitātēm. Tādējādi smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli tiek kavēta, un arī jauniem cilvēkiem nākas saskarties ar atmiņas traucējumiem. Diemžēl daudzi cilvēki situācijas risinājumus meklē tikai fiziska diskomforta gadījumā, kad saskaras ar galvas sāpēm vai reiboņiem,» norāda I.Blumberga.

Skābekļa trūkums smadzenēm veicina problēmas saasināšanos
Straujais ikdienas ritms ir galvenais cēlonis atmiņas un citu vieglu kognitīvu traucējumu straujajai izplatībai. Cilvēkiem neatliek laika nedz fiziskām aktivitātēm, nedz laika pavadīšanai svaigā gaisā, kas noved pie bīstamas kopsakarības - garīgā slodze pieaug, bet smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli samazinās.

Tieši tāpēc problēmas novēršanai būtiskākā ir smadzeņu un sirds muskuļu šūnu apgāde ar skābekli, kura uzņemšanu var sekmēt dažādos veidos.

Brain-o-flex	Barība prātam.
	Sojas lecitīns nepieciešams smadzeņu šūnu un nervu sistēmas stiprināšanai. Antioksidanti – polinepiesātinātā omega-3 taukskābe un ginkgo biloba lapās esošie – uzlabo garīgā darba spējas, holesterīna vielumaiņu, asinsriti, stiprina kaulus un muskuļus. E vitamīns un beta karotīns kā spēcīgi antioksidanti pasargā organismu no brīvo radikāļu graujošās ietekmes, novēršot priekšlaicīgas vecuma izmaiņas, uzlabo redzi. Ieteicams smadzeņu darbības uzlabošanai, atmiņas stiprināšanai, uzmanības un koncentrācijas spēju paaugstināšanai, hipertonijas rašanās riska mazināšanai.
	Sastāvs (1 kapsulā): Sojas lecitīns 195,16mg, zivju eļļa (taukskābes omega-3,EPA/DHA 20/50) 133,78mg, ginkgo biloba (lapu ekstrakts) 15mg, storu dzimtas zivju pieņi 11,97mg, E vitamīns 5mg, beta-karotīns 2mg

Visu redzošais logs

Zinātnieki desmitiem gadu ir meklējuši skaidrojumu tam, kāpēc ar vecumu zūd atmiņa, palēninās reakcija, parādās bezmiegs un pat depresija. Viņi turēja aizdomās augstu holesterīna līmeni, aptaukošanos un pasīvu dzīves veidu. Tagad parādījies jauns aizdomās turamais – acs.Ar vecumu zīlīte un kristāliņš uz acs tīkleni caurlaiž arvien mazāk saules gaismas, kas regulē organisma diennakts ritmu. Pēc Kanzasas universitātes doktoru viedokļa tā ir nopietna un ļoti interesanta problēma, kuras izpētē mūsdienu zinātnes pagaidām ir tikai sākumposmā. 

Diennakts ritmi – tie ir tādi fizioloģiskie procesi, kas aktivizē organismu no rīta, lai tiktu galā ar dienas darbiem, un nomierina to pirms nakts. Šis cilvēka iekšējais pulkstenis „paļaujas” uz gaismu. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuriem ir traucēti diennakts ritmi, piemēram, tie, kuri strādā maiņās, - biežāk cieš no bezmiega, sirds slimībām un atrodas paaugstināta onkoloģisko saslimšanu attīstības riska grupā. 

Tā sauktās fotojutīgās acs tīklenes šūnas uztver saules gaismu un nosūta to uz suprahiazmatisko kodolu – smadzeņu daļu, kas atbild par organisma bioloģiskajiem ritmiem. Suprahiazmatiskais kodols noregulē organismu, dodot vakarā komandu izmest hormonu melatonīnu, bet no rīta – kortizolu. Pieņemts uzskatīt, ka melatonīns daudzējādā ziņā ir derīgs veselībai. 

Kanzasas universitātes doktoru grupa jau 2002.g. ir noskaidrojusi, ka acs iekšējās tīklenes šūnu foto receptori tieši komunicē ar smadzenēm un ir īpaši jutīgi pret spektra gaišzilo daļu. 

Pētījumā, kas publicēts „Britu oftalmoloģijas žurnālā”, Kanzasas universitātes zinātniskie darbinieki šo situāciju novērtē šādi: parastam cilvēkam 45 gadu vecumā foto receptori uztver tikai 50% gaismas. Tieši tik procentu ir nepieciešams, lai pilnā mērā uzturētu diennakts ritmu. Līdz 55 gadiem šī daļa krītas līdz 37%, līdz 75 gadiem – līdz 17%. 

Zinātnieki ir salīdzinājuši: cik ātri spilgta gaisma nomāc melatonīna iedarbību 20 gadus un 50 gadus vecām sievietēm. Spektra gaišzilā krāsa, kas manāmi nomāca melatonīnu jaunām sievietēm, pilnībā neiespaidoja melatonīna saturu vecākajai grupai. 

Zviedru zinātnieki novēroja pacientus, kuriem ir izoperēta katarakta un ielikts mākslīgais acs kristāliņš. Tika noskaidrots, ka cilvēki ar mākslīgo kristāliņu daudz mazāk cieš no bezmiega un miegainības dienā. 

Ārsti oftalmologi ir vienisprātis, ka gados vecākiem cilvēkiem ir jācenšas vairāk atrasties saules gaismā vai jānodrošina spilgts apgaismojums mājās. Riska grupā atrodas gados vecāki cilvēki, jo viņi daudz laika pavada telpās. 

Diemžēl pašreiz mēs pārsvarā dzīvojam pie mākslīgā apgaismojuma, kas ir desmit reizes vājāks par dienas gaismu, un turklāt tam ir nepareizs spektrs. Tāpēc, lai acis pārāk ātri nenovecotu, telpās nepieciešams uzstādīt dienasgaismas lampas, fluorescējošās lampas un obligāti jādzer vitamīnu un minerālu kompleksi acīm. 

Kompānijas Vision izstrādātais uztura bagātinātājs Safe-to-see mazina acs tīklenes saslimšanu un redzes traucējumu risku. Tā sastāvā ietilpstošais melleņu ekstrakts satur antioksidantus, kuri neitralizē toksīnus tīklenē un pasargā acis no apkārtējās vides negatīvās iedarbības. UB Safe-to-see – tas ir sabalansēts komplekss ar cinku, selēnu, omega-3 kopas polinepiesātinātājām taukskābēm un luteīnu, kas vērsts uz redzes asuma uzlabošanu un acu noguruma mazināšanu. 

Visu dienu sēžat pie datora? Lasāt transportā? Ar uztura bagātinātāju Safe-to-see par savu redzi varat neuztraukties. 

Labi redzēt šodien, rīt un vienmēr!

Safe-to-see
	Polinepiesātinātās taukskābes omega-3, cinks un selēns atbalsta imūnsistēmu un veicina acs tīklenes saslimšanu un redzes traucējumu riska mazināšanos. Melleņu ekstrakts satur antioksidantus, kas nepieciešami toksīnu neitralizācijai, kuri veidojas acs tīklenē. Luteīns veicina redzes asuma paaugstināšanos, beta-karotīns nodrošina organismu ar vitamīnu A, kura esamība ir svarīgs nosacījums redzes orgānu normālai funkcionēšanai. Bioloģiski aktīvo vielu komplekss ne tikai uzlabo redzi, bet arī stimulē garīgo darbību.
	Ieteicams redzes asuma paaugstināšanai, acu nogurdināmības mazināšanai, redzes orgānu aizsardzībai pret apkārtējās vides nelabvēlīgo faktoru iedarbību, tīklenes aizsardzībai pret īsviļņu starojuma kairinošo iedarbību. Veicina imunitātes nostiprināšanos. Sastāvs (1 kapsulā): Omega-3 dzimtas polinepiesātinātās taukskābes (zivju eļļa, ЕРА 90mg, DHA 60mg) 150mg, melleņu ekstrakts 7,5mg, luteīns 3mg, beta-karotīns 2,4mg, E vitamīns 5mg, B2 vitamīns 0,8mg, cinka oksīds (t.sk. cinks 7,5mg) 9,4mg, nātrija selenīts (t.sk. selēns 25mkg) 56mkg