Ceriņi

Ceriņi ir krūms 2-7 metru augstumā. Zied maijā, jūnijā. Tautas medicīnā izmanto ziedus, lapas, jauno dzinumu mizu, pumpurus. Ziedus ievāc to ziedēšanas laikā. Lapas ievāc vasaras pirmajā pusē. Ceriņi satur ēterisko eļļu. Ievāc ziedu, tie jānolauž līdz ar mazajām zaļajām lapiņām vietā, kur zaļie kāti savienojas ar koksnaino daļu.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Angīnu gadījumos izmanto parasto ceriņu lapu novārījumus mutes dobuma skalošanai. Ceriņu aromāts nomāc baktērijas un labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu, psihi.
• Ziedi. Ievāc ziedu, tie jānolauž līdz ar mazajām zaļajām lapiņām vietā, kur zaļie kāti savienojas ar koksnaino daļu. Aplejam ar degvīnu, novietojam tumšā vietā nostāvēties. Var sākt lietot – proti, ierīvēt sāpošās vietas – pēc desmit dienām. (Ziedus burkā atstāj visu laiku.) Pret dažādām kaulu, locītavu un muskuļu sāpēm.
• Ziedi. 1 ēdk ziedus aplej ar 1 gl verdoša ūdens, nostādina 1 stundu, izkāš. Lieto diarejas gadījumā pa 1 ēdk 3-4 reizes dienā.
• Ziedi. 1 d ziedi un 5 d 40% spirts. Aplej, nostādina 7 dienas. Pirms lietošanas izkāš. Lieto diarejas gadījumā pa 30 pilieniem 3 reizes dienā.
• Pumpuri. Pagatavo ziedi no pumpuru novārījuma un cūku taukiem. Ieziež sāpīgās vietas neiralģijas gadījumā.
• Ziedi un pumpuri. ¼ gl ziedi un sasmalcināti pumpuri, 1 gl degvīns vai spirts. Nostādina tumšā vietā 8-10 diennaktis. Lieto pa 20-30 pilieniem spirta uzlējumu, pa 50 pilieniem – degvīna 3 reizes dienā. Palīdz reimatisma ārstēšanā.
• Ziedi. Kaltēti ziedi, degvīns (attiecība 1:10). nostādina 8-10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem 2-3 reizes dienā, vienlaicīgi ierīvē sāpošās vietas vai uzliek kompreses.
• Ziedi. 1 gl ziedi, 0.5 l ūdens. Pagatavo uzlējumu brūču un nobrāzumu kopšanai.
• Lapas. Kāju vēnu saslimšanas. Kājas novanno siltā ūdenī un apliek ar svaigām lapām vai jaunu atvašu mizu.
• Ziedi. ½ l burku piepilda ar ziediem un aplej ar degvīnu vai spirtu. Nostādina 21 dienu. Lieto pa 30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstniecības kurs 3 mēneši. Lieto podagras un sāļu nosēšanās gadījumā.
• Uzlējumus pielieto nieru saslimšanu, nierakmeņu gadījumos. 2 ēdamk. lapas, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 2-3 stundas. Lieto pa 1 ēdamk. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstniecības kurss 2 nedēļas. Kursu var atkārtot 3-4 reizes.
• Spirta uzlējums. Lapas un degvīns – 1:20. Lieto pa 15-20 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Pielieto nieru saslimšanu, nierakmeņu gadījumos.
• Spirta uzlējums. 1 gl. ziedi, 500 ml degvīns. Nostādina 2 nedēļas. Lieto kompresēm (maina 4-5 reizes dienā) brūču sasitumu, reimatisma gadījumā.
• Stipru lapu novārījumu izmanto slikti dzīstošu brūču un strutainu čūlu dziedēšanai. Var izmantot arī komprešu veidā svaigas lapas un jauno dzinumu mizu. Komprese pirmajā dienā maina 3-4 reizes, otrajā dienā 1 reizi.
• Spirta uzlējums. 1 gl. Ziedi, 500 ml 40% spirts. Nostādina 10 dienas. Lieto sāpošo vietu ierīvēšanai, reimatisma un jostas vietas iekaisumu gadījumā.
• Maisījums. 2 ēdamk. kaltētas lapas, 300 g rutku sula, 200 g medus 100 g degvīns. Nostādina 1 diennakti. Ieziež sāpīgās vietas reimatisma, artrīta, osteohondrozes gadījumā.
• Spirta uzlējums. ½ pudeli piepilda ar ziediem un aplej ar 40% spirtu. Nostādina 21 dienu. Lieto iekšķīgi pa 30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas, 3 mēnešus. Pielieto podagras, reimatisma, sāļu nogulsnēšanās, locītavu artrīta gadījumos.
• Uzlējums iekšķīgai lietošanai. 1 ēdamk. ziedi, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie radikulīta, reimatisma, poliartrīta.
• Uzlējums iekšķīgai lietošanai. 1 ēdamk. ziedi, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie bronhīta un kā pret klepus līdzekli.
• Epilepsijas gadījumā lieto kaltētu ziedu tēju.

Latvijā pieaug cilvēkiem darbspējīgā vecumā

Ārsti speciālisti norāda, ka šobrīd Latvijā strauji pieaug cilvēku skaits darba spējīgā vecumā, kuri sirgst ar atmiņas un citiem viegliem kognitīviem jeb izziņas traucējumiem.

Kā norāda neiroloģe Dr.Med. Inese Blumberga, novērojumi ikdienas praksē liecina, ka traucējumi tiek konstatēti vidēji katram desmitajam pacientam šajā vecuma grupā.

Eksperte gan informē, ka precīza kopējā aina nav zināma. Pirmkārt, netiek veikta uzskaite, kas ļautu spriest par precīzu statistiku. Otrkārt, novērojams, ka cilvēki nevēršas pie ārsta, turklāt nepietiekami pievērš uzmanību šķietami nekaitīgām pārstrādāšanās blakusparādībām, kas sākotnēji uzveicamas ar pavisam vienkāršiem dzīves kvalitāte uzlabojumiem - fiziskām aktivitātēm, svaigu gaisu un dabīgiem preparātiem.

I.Blumberga: «Ja pirms desmit gadiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem saskārās pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, tad šobrīd minētās problēmas skar arvien jaunākus cilvēkus. Ar sūdzībām par atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās traucējumiem un nogurumu sastopas cilvēki darbspējīgā vecumā, pat 30 un 40 gados.»

Eksperti ar bažām norāda uz tendenci, ka lielākā daļa cilvēku šīs problēmas ignorē, nemeklējot ne cēloņus, ne risinājumus. Šāda pavirša attieksme var novest pie tā, ka jau dažu gadu laikā stāvoklis progresē un faktiski cilvēki darbspējīgā vecumā vairs nav spējīgi pilnvērtīgi veikt savu darbu. 

«Aizvadot garas un saspringtas darba stundas birojā, intensīvi nodarbinot savas smadzenes, cilvēki jūtas pārguruši un aizmirst par fiziskām aktivitātēm. Tādējādi smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli tiek kavēta, un arī jauniem cilvēkiem nākas saskarties ar atmiņas traucējumiem. Diemžēl daudzi cilvēki situācijas risinājumus meklē tikai fiziska diskomforta gadījumā, kad saskaras ar galvas sāpēm vai reiboņiem,» norāda I.Blumberga.

Skābekļa trūkums smadzenēm veicina problēmas saasināšanos
Straujais ikdienas ritms ir galvenais cēlonis atmiņas un citu vieglu kognitīvu traucējumu straujajai izplatībai. Cilvēkiem neatliek laika nedz fiziskām aktivitātēm, nedz laika pavadīšanai svaigā gaisā, kas noved pie bīstamas kopsakarības - garīgā slodze pieaug, bet smadzeņu šūnu apgāde ar skābekli samazinās.

Tieši tāpēc problēmas novēršanai būtiskākā ir smadzeņu un sirds muskuļu šūnu apgāde ar skābekli, kura uzņemšanu var sekmēt dažādos veidos.

Brain-o-flex	Barība prātam.
	Sojas lecitīns nepieciešams smadzeņu šūnu un nervu sistēmas stiprināšanai. Antioksidanti – polinepiesātinātā omega-3 taukskābe un ginkgo biloba lapās esošie – uzlabo garīgā darba spējas, holesterīna vielumaiņu, asinsriti, stiprina kaulus un muskuļus. E vitamīns un beta karotīns kā spēcīgi antioksidanti pasargā organismu no brīvo radikāļu graujošās ietekmes, novēršot priekšlaicīgas vecuma izmaiņas, uzlabo redzi. Ieteicams smadzeņu darbības uzlabošanai, atmiņas stiprināšanai, uzmanības un koncentrācijas spēju paaugstināšanai, hipertonijas rašanās riska mazināšanai.
	Sastāvs (1 kapsulā): Sojas lecitīns 195,16mg, zivju eļļa (taukskābes omega-3,EPA/DHA 20/50) 133,78mg, ginkgo biloba (lapu ekstrakts) 15mg, storu dzimtas zivju pieņi 11,97mg, E vitamīns 5mg, beta-karotīns 2mg

Kas ir vitamīni?

Zinātnieki 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā nonāca pie secinājuma, ka cilvēka vielmaiņā ļoti svarīga loma ir sarežģītiem organiskajiem savienojumiem, kurus bioķīmiķis Kazimirs Funks nodēvēja par vitamīniem – šis vārds veidots no latīņu vārda vita – dzīve un ķīmiskā nosaukuma amīni, kas apzīmē noteikta veida slāpekļa savienojumus. Vitamīni ir bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina normālu organisma augšanu un attīstību, optimālu vielmaiņas procesu, kā arī spēcina imūno sistēmu. Katram vitamīnam ir sava specifiska funkcija. Lielāko daļu vitamīnu cilvēka organisms pats neražo vai ražo tos nepietiekamā daudzumā, tādēļ vitamīni ir jāuzņem ar uzturu. Nepieciešamā vitamīnu devu ir atkarīga no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesveida, klimatiskajiem apstākļiem, kā arī no citiem faktoriem.

Cik vitamīnu pastāv? Pavisam zinātnieki ir atklājuši aptuveni 20 vielas, kurām piemīt vitamīnu īpašības – tās ir vielas, kuras jau mazos daudzumos regulē vielmaiņas bioķīmiskos procesus. Katrs no vitamīniem ir absolūti nepieciešams cilvēka attīstībai un veselībai.

Vitamīnus iedala divās lielās grupās – taukos šķīstošajos vitamīnos (A, D, E, K un F vitamīni) un ūdenī šķīstošajos vitamīnos (lielākā daļa B grupas vitamīnu un C vitamīns). Taukos šķīstošie vitamīni var uzkrāties cilvēka organismā un tikt izmantoti pēc vajadzības, bet ūdenī šķīstošie vitamīni organismā neuzkrājas – neizmantotā daļa no organisma tiek izvadīta. Kāpēc vitamīni tiek apzīmēti ar burtiem? Vitamīniem nosaukumi tika doti to atklāšanas secībā – A vitamīns, B vitamīns, C vitamīns, utt., taču katram vitamīnam ir arī precīzs ķīmiskais nosaukums. Piemēram, C vitamīns tiek saukts arī par askorbīnskābi, A vitamīns – par retinolu.

Kas notiek, ja organismā trūkst vitamīnu? Ja organisma vajadzība pēc vitamīniem ilgstoši netiek apmierināta, rodas vitamīnu deficīts, ko ārsti sauc par hipovitaminozi vai avitaminozi. Ja organismā trūkst A vitamīna, var pasliktināties redze vai pat iestāties aklums.

A vitamīns (retinols) A vitamīns lielākoties atrodams dzīvnieku valsts produktos – zivju produktos, olās, un piena produktos. Šis vitamīns nepieciešams organisma augšanai, tas ir svarīgs redzei, ādai un palielina organisma spējas pretoties infekcijām. A vitamīns sastopams arī krāsainajos augu valsts produktos – burkānos, paprikā, tomātos, ķirbjos, aprikozēs un citos augļos. Lai A vitamīns labāk uzsūktos organismā, tas jālieto kopā ar taukvielām, tādēļ ieteicams burkānu vai ķirbju salātiem pievienot eļļu, kā arī, dzerot burkānu sulu, tai pievienot pāris pilienus olīveļļas.

Ar pārtiku vai ar Dabīgiem Uztura Bagātinātajiem

pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem

0,8-1,5 mg šā vitamīna dienā.

D vitamīni (ergokalciferols, holekalciferols) Zinātnieki ir atklājuši D1, D2, D3, D4 un D5 vitamīnus, taču svarīgākie ir D2 vitamīns (ergokalciferols) un D3 vitamīns (holekalciferols). D vitamīns atrodams piena produktos, olās, zivju eļļā, un tas nodrošina kalcija un fosfora vielmaiņu, sekmē kalcija uzsūkšanos asinsrites sistēmā un uzkrāšanos kaulaudos. D vitamīni nepieciešami arī nervu sistēmai, veselīgiem matiem un imūnsistēmas stiprināšanai. Pietiekošu D vitamīna devu var uzņemt, atrodoties tiešā saulē apmēram 15 minūtes 3 reizes nedēļā. D vitamīna trūkums organismā var izraisīt kaulu trauslumu, locītavu un kaulu sāpes.

D vitamīna dienas deva ir 0,0025 – 0,01 mg.

E vitamīni (tokoferoli) E vitamīns regulē tauku un ogļhidrātu vielmaiņu, tas darbojas arī kā antioksidants, stabilizējot šūnu membrānas un E vitamīns palēnina organisma novecošanos. Tas ir sastopams augu eļļā, olas dzeltenumā, pākšaugos, lokos, pētersīļos, mandelēs, riekstos, saulespuķu sēklās un citos pārtikas produktos. E vitamīna trūkums izraisa gan neauglību, bet arī deģeneratīvas izmaiņas muskulatūrā, samazinot to spējas. E vitamīna trūkums var attīstīties pēc smagas fiziskas slodzes un, trūkstot šim vitamīnam, palielinās risks saslimt ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām.

E vitamīna dienas deva ir 12-15 mg.

K vitamīni (filohinons, menahinons) K vitamīns regulē asins recētspēju, tas nepieciešams veseliem zobiem, kauliem, kā arī organisma aizsargspēju stiprināšanai. Šo vitamīnu organismā veido zarnu baktērijas, taču to var uzņemt arī ar pārtiku – K vitamīns atrodams pienā, kivi, avokado, kā arī dažādos dārzeņos – salātos, brokoļos, spinātos, puķkāpostos, u.c. F vitamīni (linolskābe, linolēnskābe) Šie vitamīni organismā netiek sintezēti, tādēļ tie obligāti jāuzņem ar barību. F vitamīni darbojas kā tauku vielmaiņas regulatori, tie nepieciešami arī veselai ādai – tā trūkums var izraisīt dažādas ādas slimības. F vitamīns ir neizturīgs pret temperatūru un sadalās gaisā esošā skābekļa ietekmē.

F vitamīnu satur saulespuķu eļļa un linsēklu eļļa.

C vitamīns (askorbīnskābe) C vitamīns ir spēcīgs antioksidants un tas organismā piedalās hormonu sintēzē, audu atjaunošanā un ievainojumu ārstēšanā, tas palielina organisma spējas pretoties infekciju slimībām, samazina „sliktā” holesterīna līmeni, veicina asins recēšanu, kā arī veic citas funkcijas.

Ar C vitamīnu bagāti ir augļi, ogas un dārzeņi (it īpaši upenes, sarkanie pipari).

C vitamīns ir nestabils un skābekļa, saules gaismas un temperatūras ietekmē tas sadalās.

C vitamīna trūkums organismā var izraisīt smaganu asiņošanu, zobu izkrišanu, sāpes locītavās, kaulu trauslumu un sirdsdarbības traucējumus. Cilvēki C vitamīnu uzņem tikai ar uzturu un tā dienas deva ir 75 mg, bet grūtniecēm, smaga fiziska darba strādniekiem, augstas klases sportistiem 100-150 mg.

B vitamīni (tiamīns, riboflavīns, niacīns, pantotēnskābe, piridoksīns) B vitamīnu grupā ietilpst astoņi vitamīni, kuriem ir ļoti liela nozīme vielmaiņā. B1 vitamīns jeb tiamīns nepieciešams pareizai ogļhidrātu vielmaiņai, tas pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas orgānus un nervu sistēmu. Ja uzturā netiek uzņemts pietiekami daudz B1 vitamīna, ogļhidrāti pārvēršas taukos un uzkrājas kā rezerve, izraisot aptaukošanos. B1 vitamīns var uzņemt, lietojot uzturā dažādus riekstus un sēklas, zirņus, pupas, rīsus, kartupeļus, gaļu, olu dzeltenumu, rupjā maluma miltu izstrādājumus. Īpaši daudz B1 vitamīna ir raugā. Šis vitamīns gaisa ietekmē sadalās.

B1 vitamīna dienas deva ir 1,5 – 2 mg. Ja uzturā lieto daudz ogļhidrātu, B1 vitamīns jāuzņem vairāk.

Arī B2 vitamīns jeb riboflavīns piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā, tas stimulē audu augšanu un atjaunošanos, šis vitamīns nepieciešams arī centrālās nervu sistēmas darbībai un veselai ādai. B2 vitamīns plaši izplatīts augu un dzīvnieku produktos – raugā, riekstos, sierā, pienā, gaļā un citos produktos, šo vitamīnu nelielā daudzumā sintezē zarnu baktērijas. Pieaugušam cilvēkam ar pārtiku būtu jāuzņem 1,0-0,8 B2 mg vitamīna dienā. Šis vitamīns sadalās saules gaismas ietekmē.

B3 vitamīns jeb niacīns atrodams daudzos pārtikas produktos – raugā, gaļas produktos, pienā un olās, organismā šis vitamīns piedalās vairāku svarīgu ķīmisko savienojumu veidošanā. B3 vitamīnu jāuzņem 10-20 mg dienā. B5 vitamīns jeb pantotēnskābe piedalās oksidācijas procesu regulēšanā, tas nepieciešams arī veselai ādai un enerģijas ražošanai organismā. Šis vitamīns tiek uzskatīts par visnepieciešamāko matiem, lai tie būtu stipri un mirdzoši. Galvenie B5 vitamīna avoti ir olas dzeltenums, raugs, tomāti, sēnes, gaļas produkti un zivis. Ja organismā trūkst šī vitamīna, var rasties locītavu sāpes, notikt pastiprināta matu izkrišana, lūpu plaisāšana, redzes pasliktināšanās vai pastiprināta aptaukošanās. Pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 5-10 mg šī vitamīna.

B6 vitamīns jeb piridoksīns galvenokārt piedalās olbaltumvielu vielmaiņā, tas aizkavē organisma novecošanos un normalizē asinsriti, kā arī nepieciešams matu augšanai un nerviem. B6 vitamīns atrodams pienā un gaļas produktos, banānos, pilngraudu produktos un pākšaugos. Pieaugušam cilvēkam ar pārtiku būtu jāuzņem 1,5-3 mg B6 vitamīna dienā. Arī šis vitamīns ir neizturīgs pret saules gaismu un tās ietekmē sadalās. B7 vitamīns jeb biotīns (saukts arī par H vitamīnu) organismā nepieciešams tauku, olbaltumvielu un glikozes vielmaiņas procesos, tas sekmē ogļhidrātu pārveidošanos taukos. Šis vitamīns plaši sastopams augu un dzīvnieku izcelsmes produktos. Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 0,03-0,15 mg B7 vitamīna dienā. B9 vitamīna jeb folijskābes viena no svarīgākajām funkcijām ir regulēt normālu asinsradošo orgānu darbību un tā trūkums var izraisīt mazasinību, leikocītu un trombocītu skaita mazināšanos asinīs. Visvairāk B9 vitamīna ir svaigos salātos, spinātos, tomātos un burkānos, kā arī aknās, nierēs, olās un sierā. Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 0,18-0,40 mg B9 vitamīna dienā. B12 vitamīna jeb ciānkobalamīna bioloģiskā darbība organismā ir ļoti daudzveidīga un tas aktīvi piedalās vielmaiņā, tas nepieciešams sarkano asinsķermenīšu radīšanai, šūnu dalīšanās procesiem un jaunu šūnu veidošanai. Šis vitamīns ir efektīvs ļoti mazās devās – pieaugušam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 2-3 µg (grama miljonā daļa) B12 vitamīna dienā. Šī vitamīna deficīts iespējams veģetāriešiem, kas nelieto uzturā gaļas produktus. B12 vitamīns ir neizturīgs pret saules un gaisa iedarbību.

Direct Hit

Līnijas Direct Hit UB komponentu iedarbība vērsta uz konkrētas patoloģijas attīstības riska samazināšanu, organisma stāvokļa uzlabošanu dažādu hronisko saslimšanu gadījumos, dažādu cilvēka organisma sistēmu funkcionālā stāvokļa uzlabošanu. Līnijas Direct Hit UB sastāvā ir četri specializēti kompleksi: „Nomierinošs komplekss”, „Atjaunojošs komplekss”, „Komplekss vīriešiem” un „Komplekss sievietēm”.