Cidonija

Cidonijas auga forma sastopama kā koks un krūms. Senatnē uzskatīja cidoniju par vienu no ābeles paveidiem. Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija tas ko Paris pasniedza mīlas dievietei -”Strīdus ābols”. Par cidonijas dzimteni uzskata Persiju. Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā, Solona likums paredzēja augļus obligāti lietot kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Ieliek arī ledusskapī lai atsvaidzinātu gaisu. Senatnē augļus novietoja drēbju glabāšanas vietās, lai apģērbs gūtu patīkamu aromātu. Zinātniskais nosaukums cēlies no senās Kipras pilsētas Cidon vārda. Mūsdienās ir kultivētas aptuveni 400 cidoniju šķirnes.

Ziedi līdzīgi ābeļu ziediem. Zied pavasara otrajā pusē. Augļi – bumbierveida. Savvaļā sastopamas Aizkaukāzā, Irānā, Afganistānā, Armēnijā.

Cidoniju augļos ir daudz C vitamīna, apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Cidonijās satur pektīnvielas, skābes un minerālvielas. Cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas. Sēklām ir viegla mandeļu garša.

Agro šķirņu augļus ievāc septembrī, bet vēlākas līdz ziemas sākumam. Augļi glabājas līdz februārim, vēlams 0-1 C temperatūrā. Glabājot skābā garša mazinās, bet palielinās aromāts. Augļi satur A provitamīnu, B1 , B2, C (49-75mg/100g), E, PP vitamīnus, cukurus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi), kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielas, fruktozi. 100 g augļos ir 1.5-5 g pektīnvielas. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Enerģētiskā vērtība 100 g – 38 kkl.

Visu cidoniju šķirņu augļus izmanto pārtikā, īpaši saldenās. Augļi izrāda labvēlīgu iedarbību uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvas sāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Salden-skābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirdsritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kollītu, hepatīta gadījumos. Skābākie augļi labāk nostiprina kairināta kuņģa darbību. Cidonijas sula labi palīdz spēcīgas aizdusas, asiņošanas, asiņu atkrēpošanas, slāpju, elpošanas ceļu saslimšanu, paģiru gadījumos. Lietojot augļu mīksto daļu aizcietējas vēdera izeja, tāpēc lieto nelielās devās vai vārītā veidā. Sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbības uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos. Ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti. Pielieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Cidonijas spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lapu novārījums pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Agļos un lapās esošajām miecvielām piemīt antibakteriāla īpašība. Sulai piemīt vispārspēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska īpašība. Sulu lieto mazasinības gadījumā. Senā Austrumu medīcīna vēsta, ka cidonijas lietoja lai apturētu iekšējo orgānu asiņošanas. Tibetas medicīna vēsta, ka cidonijas ir labākais līdzeklis ausu saslimšanu gadījumos.

PIELIETOJUMS

• Sēklu uzlējums. Veselas sēklas, ūdens (5:100). Uzlējumam piemīt mīkstinoša iedarbība elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Izmanto ādas apdegumu un plaisājošas ādas, acu iekaisumu kopšanai un dziedēšanai. Iekšķīgi lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Lieto bronhītu, asins atkrēpošanas, dzemdes asiņošanas gadījumos. Izmanto arī kakla skalošanai angīnas gadījumā.
• Deserts. 550 g cidonijas, 25 g medus, Pildījums: 80 g mandeles, 50 g rozīnes, 5 g cukurs. Krēms. 40 g kondensēts piens, 50 g sviests. Cidonijas iztīra no sēklām un pilda ar saputotu sviestu un medu. Vāra ūdens peldē 35-40 min. Atdzesē un ievieto rozīnes un mandeles. Pārlej ar krēmu.
• Deserts. 3 cidonijas, 3 ēdamk. rīsi, 1-2 ēdamk. cukurs, 0.5 gl. rozīnes, 3 ēdamk. sviests, 0.5 gl. valrieksti. Rīsus izvāra. Rozīnes aplej ar karstu ūdeni un nostādina 30 min. Piepilda cidoniju ar komponentiem un cep cepeškrāsnī. Pasniedz karstā veidā ar ievārījumu.
• Gaļas ēdiens. 400 g gaļa, 400 g cidonijas, 1 sīpols, 2 ēdamk. sviests, sāls, pipari, pētersīļu un diļļu zaļumi. Gaļu apcep un sautē, pievieno cidonijas, apceptu sīpolu, piparus. Sautē līdz ir gatavs.
• Cidoniju siers. 1 kg cidoniju beizenis, 300-400 g cukurs, 2-3 g citronskābe, nedaudz mandeles vai valrieksti vai lazdu rieksti, citrona vai apelsīna miziņa. Vāra līdz masa kļūst bieza, pievieno cukuru, vārīšanas beigās pievieno pārējos komponentus. Salej formā, kura ieziesta ar sviestu un atdzesē. Ietītu pergamentā glabā sausā, vēsā vietā.

Cidonijas ziemā var saglabāt arī svaigā veidā, turot cieši noslēgtā traukā. Augļa mīkstums nav sulīgs, bet gan stingrs un nedaudz pat saldeni sīvs. Ieteicams cidonijas kombinēt ar āboliem, ķirbjiem, burkāniem un brūklenēm. Konditorejā bieži izmanto cidoniju sulu, lai gatavotu želejveida konfektes un dažādas aromātiskās mērces, jo šo augļu mizas satur ēteriskās eļļas. Interesanti, ka cidonijas ir ne vien gardas, bet arī dziednieciskām īpašībām bagātas. Cidonija uzlabo apetīti, vielmaiņu un samazina holesterīna daudzumu asinīs. No cidoniju sēklām gatavo tējas uzlējumus, kas efektīvi palīdz, ja ir aizsmakums un klepus. Medicīnā cidoniju sulu lieto kompresēm, lai ārstētu grūti dzīstošas čūlas. Cidonijas augļi satur daudz organisko skābju (ābolu, citronu, vīna u.c.), šķiedrvielas, C vitamīnu, provitamīnu A, kā arī kāliju, dzelzi, kobaltu un citus mikroelementus. Tieši tāpēc cidoniju plaši lieto mazasinības gadījumos.

Apiņi

Apīnis vijas ap kokiem un upju krastos ir bieži sastopams.Kā vēsta senie raksti, jau kopš 11. gadsimta apiņus izmantoja alus darīšanā, jo tos pievienojot, alus neskābst un iegūst patīkamu garšu un smaržu. Ārstniecības nolūkiem apiņi ir lietoti daudz agrāk. Tautas medicīnā apiņus lieto sāpīgu, stipri asiņojošu mēnešreižu gadījumā, ar klimaktērisko periodu saistīto nervu sistēmas, sirds un gremošanas orgānu darbības traucējumu novēršanai, kā arī ādas slimību ārstēšanai. Ar labiem panākumiem apiņu augļkopas lieto migrēnas, podagras, tuberkulozes ārstēšanai, ēstgribas veicināšanai. Apiņu "čiekuriņi" jāvāc, kamēr tie ir dzeltenīgi zaļi un pieglaustām zvīņām, jo tad, kad zvīņas paveras, viss labums izbirst. Apiņi satur lupulīnu, kura sastāvā ir ēteriskās eļļas, rūgtvielas-humulons un lupulons, kurām piemīt antibakteriālas un fitoncīdas īpašības, tātad, apiņus var lietot gripas epidēmijas laikā profilaktiski, lai nesaslimtu.

Apiņi lietošanai ir vairāk piemēroti sievietēm, jo satur arī fitoestrogēnus, no kā organismā veidojas sievišķīgais hormons - estragēns, kurš uz vīriešiem atstāj ne visai labu iespaidu. Visiem zināms apzīmējums – alus vēders, un tas nav tikai no tā, ka alus satur daudz kaloriju, pie vainas ir arī apīņa estrogēnu veidošanās stimulējošā darbība. Vācieši raksta, ka īpaši tāda darbība ir skārda bundžās pildītam alum. Arī potenci apiņi novājina, bet toties dod labu miegu. Ņemot šos apsvērumus vērā, var teikt, ka alus ir sieviešu dzēriens. Kā jau minēts, apiņu novārījumu iesaka sievietēm klimaktērisko traucējumu mazināšanai, tikai tas ir stipri rūgts.

Ņem l ēdamkaroti drogas, aplej ar l glāzi vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 8-10 minūtes, ļauj ievilkties 20 - 30 minūtes. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā pirms ēšanas.

Daudzgadīgs augs līdz 18 metru augstumā. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā.

Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļļām (1-3%). Satur arī C, B1, B3, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus u. c. vielas. Bioloģiski aktīvās vielas izrāda nomierinošu, palielina diurēzi, piemīt estrogēna aktivitāte. Rūgtvielas uzlabo gremošanas procesus. Biežāk apiņus izmanto citu augu drogu maisījumu sastāvos, lai pastiprinātu to iedarbību. Ietilpst asins attīrošo, kuņģa, nomierinošo tēju sastāvos. Aug drogu maisījumos apiņi ir aptuveni ¼-1/5 daļa. Šīs tējas lieliski palīdz dažādu saslimšanu dziedēšanā, kuras izsauc nervu sistēmas darbības traucējumi. Izmanto arī tonizējošo tēju sastāvos.

Tīrā veidā izmanto aknu un žultspūšļa iekaisumu, bezmiega, garīgās pārslodzes, neiralģijas, sirds saslimšanu, bakteriālās dizentērijas, cistīta gadījumos, vispārējā uzbudinājuma mazināšanai. Izrāda stimulējošu efektu menstruālā cikla laikā. Kompresēm - čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai. Piemīt uzbudinoša, pretmikrobu, antispazmatiska, savelkoša, baktericīda, urīna dzenoša, hipnotiska, sedatīva iedarbība. Uzlabo apetīti, to nodrošina sastāvā esošās miecvielas un rūgtvielas. Homeopātijā apiņus uzskata pirmkārt kā nomierinošu līdzekli.

Aromaterapijas nolūkiem izmanto mājas apstākļos dermatīta, astmas, hroniska klepus gadījumā, mazina menstruālās sāpes un seksuālo uzbudinājumu. Nomierina nervu sistēmu. Izmanto arī lai aromatizētu tabaku, kulinārijas mērces, alu. Eļļu ieteicams lietot sajauktu ar priežu, hiacintes, muskatriekstu, citrusaugu un garšaugu eļļām.

Pārdozējot var būt galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera rajonā, slikta pašsajūta, noguruma sajūta un vieglas hepatīta pazīmes.


PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

• Uzlējums. 20 g apiņi, 1 l verdošs ūdens. Lieto 3 reizes dienā pa 1 tējk.
• Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. jauno dzinumu sula. Hepatīta gadījumā (gatavo pavasarī un vasaras sākumā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
• Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. apiņi. Apiņus iepriekš 10 stundas mērcē piena un ūdens maisījumā. Hepatīta gadījumā (gatavo ziemā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
• Uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Bezmiega gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
• Spirta uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Gastrīta un cērmju gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
• Ziede. Pagatavo ziedi no apiņiem un nesālītiem cūku taukiem (1:1). Brūču, traumu vietu, locītavu sāpju mazināšanai.
• Skalojamais ūdens. Apiņus aplej ar 3-4 l auksta ūdens un karsē ūdens peldē. Uzlējumu nostādina 10 stundas. Lieto 3 reizes nedēļā. Lieto lai mazinātu matu izkrišanu. Neirozes gadījumā pagatavo lielāku uzlējuma daudzumu un pievieno vannas peldes ūdenim.
• Nemiera, miega traucējumu un baiļu sajūtas gadījumā – 2 tējk. apiņi, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 15 min. Lieto 2 reizes dienā pa tasītei kā nomierinošu līdzekli vai 30 min pirms nakts miega1 tasīti (var pievienot 1 tējk. baldriānu uzlējumu).
• Izmanto kā sastāvdaļu miega spilvenu pildījumam neirozes gadījumā. Pa dienu spilventiņu pārklāj ar biezāku audumu, lai aromāts tik ātri neizgarotu.
• Var 2-3 reizes dienā sakošļāt apiņus (naža galu).
• Uzlējums. 5-7 g apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina termosā 24 stundas. Izlieto 5-6 reizēs, vienā dienā. Saldināšanai pievieno 2 karotītes medu. Lieto neirozes gadījumā.
• Uzlējums. 2 tējk. kaltēti apiņi, ½ gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas. Lieto pa ½ gl. uz nakti nervu uzbudinājuma un krampju gadījumos.
• Spirta uzlējums. 50 g apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. sajauktu ar ūdeni pirms pusdienām un vakarā hipertoniskās slimības gadījumā.
• Novārījums. 2 ēdamk. nenogatavojušies apiņi, 1 gl. ūdens. Vāra 30 min. Lieto kompresēm tromboflebīta gadījumā.
• Novārījums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Karsē ūdens peldē 15 min. Pievieno ūdeni līdz sākotnējam līmenim (daudzumam). Lieto pa 1 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas tromboflebīta gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. Verdošs ūdens. Nostādina termosā 4 stundas. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas liesas saslimšanu gadījumā.
• Uzlējums. 2 ēdamk. svaigi apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, gastrīta gadījumā. Apetītes uzlabošanai.
• Uzlējums. 2 ēdamk. svaigu dzinumu sula (vai 2 ēdamk. kaltēti apiņi), 1 gl. piens, 1 gl. silts ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Izlieto dienas laikā hroniska hepatīta, holecistīta gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens, Nostādina 30 min. Lieto pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā cērmju gadījumā.
• Degvīna uzlējums. 40 g kaltēti apiņi, 1 gl. degvīns. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 7 pilieniem pirms pusdienām un vakarā kā pret cērmju līdzekli.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas cingas gadījumā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas uretrīta, cistīta, nefrīta gadījumā, kā urīna dzenošu līdzekli sifilisa ārstēšanas laikā.
• Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 4 stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas menstruācijas sāpju, klimaktērijas perioda gadījumā.
• Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Izmanto kompresēm ādas vēža un piena dziedzeru vēža gadījumos.
• Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Izmanto kompresēm locītavu sāpju gadījumos.
• Spirta uzlējums. 50 g ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. Pirms pusdienām un vakarā locītavu sāpju mazināšanai.
• Kompreses. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, neliels daudzums verdošs ūdens. Sajauc un izveido putriņai līdzīgu masu, ko komprešu veidā uzliek sāpošajām vietām.
• Uzlējums. ¼ gl. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Lieto pa ¼ gl. pirms ēšanas ekzēmas gadījumā.

Āboliņš

Zied no maija līdz septembrim. Vāc tikai pašas ziedu galviņas, ziedēšanas laikā, bez kātiņiem, nenobrūnējušas, tūlīt žāvē sausā vietā bēniņos vai nojumē. Uzglabā slēgtā traukā 1 gadu. Saimnieciskai vajadzībai ievāc no vasaras līdz rudenim. Glabā kaltētā, skābētā un marinētā veidā. Ziedi satur ogļhidrātus, C, B, E, K vitamīnus, karotīnu, miecvielas, ēteriskās eļļas, taukskābes, mikroelementus, dažādus glikozīdus.

Daudzgadīgs augs, 20-50 cm. augstumā. Lapas ir olveidīgas, gar malām nedaudz robotas. Aug upju krastos, ceļu malās, pļavās, tīrumu malās. Galveno kārt izmanto kā barību lopkopībā. Pārdozējot dzīvniekiem var rasties saindēšanās, īpaši trušiem un cūkām. Augu izmanto kā dabisku krāsvielu, lai krāsotu audumus zaļā krāsā. Kaltētas lapiņas izmanto kā piedevu zupām, pievieno cepot maizi, pagatavo tējas, svaigas – pievieno salātiem, vārītas – lieto kā spinātus. Satur daudz nektāru, no kā bites ievāc medu.

ĀRSTNIECISKĀ IEDARBĪBA TAUTAS MEDICĪNĀ

Sarkano āboliņu izmanto kā atkrēpotāju līdzekli pie garā klepus, pret drudzi, saaukstēšanās slimībām, bronhiālo astmu, bronhītu, aizdusu, galvas reiboņiem, mazasinību un tāpat arī kā diurētisku, urīndzenošu, žultsdzenošu, pretsklerozes, asiņošanas apturošu, brūču dziedējošu, sāpju mazinošu, pretaudzēju un antiseptisku līdzekli. Aizkavē holesterīna uzkrāšanos asinīs, attiecīgi profilaktisks līdzeklis pret aterosklerozi. Jaunas, maigas sarkanā āboliņa lapas var lietot pārtikā tāpat kā spinātus. Agrākos laikos pulverī saberztas kaltētas āboliņa lapas pievienoja rudzu maizes mīklai un siera masai. Kirgīzijā sarkanā āboliņa lapas ir nacionālais ēdiens, bet Kaukāzā skābē neizplaukušas ziedu galviņas, ko ziemā lieto salātu vietā. Baltā āboliņa ziedi ir vieni no «sieviešu zālītēm» – noder dzimumorgānu iekaisumu un nevēlamu izdalījumu gadījumā. Ar to ārstē arī tuberkulozi un saaukstēšanās slimības. Sagatavo tāpat kā sarkano āboliņu. Sarkanā un baltā āboliņa novārījumus vēl izmanto dziednieciskām vannām. Sevišķi ieteicams cilvēkiem, kuriem uz ķermeņa ir strutainas pumpas un bieži parādās augoņi. Ar āboliņu ziedu tēju skalo iekaisušas acis. Pateicoties sastāvā esošajām miecvielām izmanto gļotādu saslimšanu gadījumos, arī kuņģa – zarnu trakta (caurejas gadījumā). Pielieto kā lielisku asinsattīrošu līdzekli. Blakus efekti nav novēroti. Reimatisma un podagras gadījumā efektīgāk ir lietot balto āboliņu. Palīdz maziem bērniem kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā, īpaši vēdergraižu gadījumā vasaras periodā. Antibakteriālo īpašību dēļ izmanto mutes dobuma skalošanai.
Gan sarkanais, gan baltais āboliņš ir ar antisklerotisku iedarbību. Āboliņam ir laba asins tīrītāja slava. Āboliņā esošās vielas paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Āboliņa ēteriskajai eļļai ir pretiekaisuma, pretsāpju, urīndzenoša un atkrēpojoša iedarbība. Ziedu un lakstu uzlējumu lieto kā labu atkrēpotāju klepus, bronhīta, astmas un bronhiālās astmas ārstēšanā. Āboliņš ir sviedrējošs pretdrudža līdzeklis drudža un saaukstēšanās gadījumā. Lieto arī urīnpūšļa un prostatas iekaisuma mazināšanai.

• Svaigas lapas vai lapu sula. Ārīgi izmanto asiņošanas apturēšanai, brūču dziedēšanai, kā arī abscesu un reimatisko sāpju gadījumos. Noder arī ādas strutainu iekaisumu dziedēšanai, ausu un acu iekaisumu gadījumos. Izmanto arī ārstniecisko vannu pagatavošanai bērniem rahīta gadījumā.
• Ūdens – spirta uzlējums. Izmanto kā papildlīdzekli tuberkulozes ārstēšanā.
• Sakņu novārījums. 20 g sasmalcinātas, svaigas saknes, 1 gl ūdens. Vāra ūdens peldē 30 min, izkāš. Lieto olnīcu iekaisumu gadījumā, kā pretaudzēju līdzekli. Lieto pa 1 ēdk 4-5 reizes dienā pirms ēšanas.
• Lapu uzlējums. 1-2 ēdk sasmalcinātas lapas, 1 gl verdošs ūdens. Aplej, nostādina 40 min. Lieto mazasinības, C vitamīna nepietiekamības, galvas sāpju gadījumos, kā arī kā aterosklerozes profilaktisku līdzekli. Lieto pa 2 ēdk 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Ziedu uzlējums. 2 ēdk (50 g) sarkanā āboliņa ziedi, 0.5 l degvīns. Nostādina 10 dienas. Lieto apetītes uzlabošanai. Lieto pa 1 tējk pirms ēšanas 3 mēnešus ar 10 dienu pārtraukumu pēc katra mēneša.
• Ziedu novārījums. 1 tējk ziedi, 1 gl verdošs ūdens. Vāra ūdens peldē 5 min. Lieto apetītes uzlabošanai. Lieto pa 1 ēdk 4-5 reizes dienā.
• Ziedu uzlējums. 2 ēdk ziedi, 1 gl verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1-2 stundas. Lieto strutainu brūču dziedēšanai un kopšanai.
• Ziedi un lapas. Svaigus ziedus un lapas pieliek svaigām brūcēm, veicina ātrāku sadzīšanu.
• Ziedu uzlējums. 4-6 kaltētas ziedu galviņas, ¼ l verdošs ūdens. Aplej, nostādina 15 min. Saldina ar medu. Asins attīrīšanai lieto 2-3 tējas tasītes dienā 4-6 nedēļas.

Aknas dziedē smiltsērkšķis

Smiltsērkšķu labās īpašības nav nekāds jaunums. Jau mūsu ēras sākumā Ķīnā, Tibetā un citur tos izmantoja tautas medicīnā – ādas apdegumu un gremošanas trakta ārstēšanai, dzimumspējas stiprināšanai.
Lai gan smiltsērkšķus Latvijā joprojām uzskata par netradicionālu kultūru, pēdējos gadu desmitos tie arī pie mums kļuvuši ļoti populāri. Tautas medicīnā tos izmanto teju visu kaišu ārstēšanai – pret iesnām un saules apdegumu, holesterīna līmeņa pazemināšanai un imunitātes līdzsvarošanai, cīnoties pret paģiru sindromu.

Kas ir taukainā hepatoze?

Baltijas reģionā aknu aptaukošanās sindroms dažādu iemeslu dēļ varētu būt 10–20 procentiem cilvēku, rēķina profesors. Tas ir mazāk nekā Rietumeiropā, kur no šīs kaites ciešot aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Taču nav pamata ieslīgt sajūsmā par veselīgajiem latviešiem, jo, iespējams, šie aprēķini nav precīzi – mūsu valstī nav veikti epidemioloģiski pētījumi par saslimstību ar aptaukošanos.
Turklāt tās agrīnās stadijās nav īpašu specifisku simptomu, tāpēc daudzi nemaz nezina, ka viņu aknās ir pārāk daudz tauku. Par aknu aptaukošanos (taukaino hepatozi) var liecināt vēdera pūšanās, diskomforta sajūta labajā paribē, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums un citi simptomi.

Oranžais brīnums

Nektāra pagatavošanā tiek izmantota Latvijā radīta tehnoloģija, kuras pamatā ir pilnīga smiltsērkšķu augļu un to sēklu sasmalcināšana. "Tā galaproduktam nodrošina augstu bioloģiski aktīvo vielu, īpaši nepiesātināto taukskābju, saturu", skaidro Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniece Dalija Segliņa, kura smiltsērkšķu augļu pētniecībai veltījusi vairākus gadus.

Tie satur gan vitamīnus (īpaši bagātīgi C, E, K1, kā arī P un B grupas vitamīnus) un minerālvielas (varu, cinku, kobaltu, molibdēnu, mangānu, dzelzi, kalciju, magniju, svinu, fosforu), gan dažādus fenolu savienojumus, karotinoīdus un citas vērtīgas vielas. Smiltsērkšķu augļos atrodama arī askorbīnskābe, ābolskābe, skābeņskābe un dzintarskābe, kas veido to kopējo skābumu.

Veicot dzēriena bioķīmisko izvērtēšanu, Dalija Segliņa secinājusi, ka smiltsērkšķu mīkstuma un sēklu eļļu sastāvs ir atšķirīgs. Mīkstuma eļļas bioķīmisko aktivitāti skaidro ar augsto palmitīnskābes saturu (pat līdz 30 procentiem). Šī taukskābe pasaules augu valstī ir reti sastopama. Tā atrodama ādas tauku sastāvā, veicina šūnu veidošanos un audu dzīšanu. Savukārt smiltsērkšķu sēklu eļļas sastāvā ir līdz 30 procentiem linolskābes un linolēnskābes. Neaizstājamas taukskābes, kas nepieciešamas normālai organisma darbībai un ko noteikti jāuzņem ar pārtiku.
Ierobežotā finansējuma dēļ pētījumā nav līdz galam izdevies noskaidrot, kāpēc taukainās hepatozes gadījumā tieši smiltsērkšķi ir tik efektīvi. Profesors Juris Pokrotnieks pieļauj, ka vaininieks varētu būt E vitamīns. Tā ir daudz gan mīkstumā, gan arī sēklās – simt gramos Latvijā audzētu smiltsērkšķu augļos 20 līdz 30 miligrami.

"Modernā medicīna ir balstīta uz pierādījumiem. Tas nozīmē: lai apgalvotu, ka zālēm vai funkcionālās pārtikas produktam ir noteikta iedarbība, tas vispirms jāpierāda. Turklāt ļoti tīri, pārliecinoši. Pašlaik ar smiltsērkšķiem to nevaru izdarīt. Bet hipotētiski varu sacīt, ka aknu slimniekiem palīdz E vitamīns to sastāvā," atzīst profesors Juris Pokrotnieks. Šī pieņēmuma pamatā ir kāds nesen publiskots Šveices zinātnieku augsta ranga pētījums par steatohepatītiem, kurā izdevies pierādīt E vitamīna efektivitāti.

Pasaulē valdošās tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku labprātāk atsakās no zāļu lietošanas, priekšroku dodot veselīgiem produktiem, kas atbilst funkcionālās pārtikas kritērijiem. Smiltsērkšķu nektārs ir viens no tādiem.

Parastais fenhelis

Fenheļa augļi satur 2–6% aromātisko ēterisko eļļu, 9–12% taukskābju, olbaltumus u.c. Raksturīgo smaržu fenhelim piešķir anetols un fenhons. Tas satur arī C vitamīnu, karotīnu, B, E, K grupas vitamīnus. 

Fenheļi ir ideāls dabas dāvāts profilaktisks līdzeklis cīņā ar meteorismu, klepu un onkoloģiskām slimībām. Lakstaugā ir bagātīgs kālija saturs, kas ir ļoti nepieciešams šūnu dzīvības procesu nodrošināšanai, kā arī daudz C vitamīna, kas stiprina imūnsistēmu un aktivizē smadzeņu darbību.

Fenheļi satur 12 ļoti nozīmīgus mikroelementus un 14 aminoskābes. Fenheļu sulā esošā ēteriskā eļļa ir pārbaudīts līdzeklis zarnu trakta traucējumu novēršanai. Tā palīdz atbrīvoties no klepus un iesnām.

Cupers Neo	Aknu draugs.
	Silimarīns ir mārdadža aktīvo vielu komplekss, kas veicina aknu šūnu aizsardzību un atjaunošanos, neitralizē toksīnus. Artišoks – īsts "aknu dakteris", kas zināms jau no XVI gadsimta. Tika lietots arī kā prettūskas līdzeklis. Parastais fenhelis – vitamīnu papilddeva organismam. Tas satur lielu daudzumu C vitamīna, un turklāt pastiprina dzemdes saraušanos un veicina krūts piena veidošanos barojošām sievietēm. Ieteicams organisma attīrīšanai, aknu un žultsceļu saslimšanu riska mazināšanai, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai.
	Sastāvs (1 kapsulā): Plankumainais mārdadzis (augļi) 200mg, parastais fenhelis (augļi) 100mg, artišoks (lapas) 50mg